vienskaitlis
Latvian
editEtymology
editFrom vien + skaitlis, a calque of German Einzahl.[1]
Pronunciation
editNoun
editvienskaitlis m (2nd declension)
- (grammar) singular
- Lietvārdi var būt locīti gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī. ― Nouns can be inflected both in the singular and in the plural.
Declension
editDeclension of vienskaitlis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vienskaitlis | — |
| accusative (akuzatīvs) | vienskaitli | — |
| genitive (ģenitīvs) | vienskaitļa | — |
| dative (datīvs) | vienskaitlim | — |
| instrumental (instrumentālis) | vienskaitli | — |
| locative (lokatīvs) | vienskaitlī | — |
| vocative (vokatīvs) | vienskaitli | — |
Related terms
editReferences
edit- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN