Ārijs Geikins (1936-2008) bija latviešu dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris un aktiermākslas pedagogs. Ar lugu "Leģenda par Kaupo" viņš aizsāka nacionāli vēsturisko lugu iestudējumu tradīciju latviešu teātrī.

Ārijs Geikins
Ārijs Geikins filmā "Nepabeigtās vakariņas"
Ārijs Geikins filmā "Nepabeigtās vakariņas"
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 14. februārī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2008. gada 10. februārī (71 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris
Valoda latviešu valoda
Augstskola Lunačarska teātra mākslas institūts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1936. gada 14. februārī Rīgā Antona Geikina un Irēnes Jandālas ģimenē. Bērnību pavadīja Jelgavā, mācījās Jelgavas 1. septiņgadīgajā skolā, tad Jelgavas 1. vidusskolā, bet pabeidza Jelgavas vakarskolu (1955). Mācījās Dailes teātra 3. studijā un strādāja par aktieri Liepājas teātrī (1963-1964). Apguva režisora specialitāti Maskavas Lunačarska teātra mākslas institūta režijas fakultātē, bija režisors Jaunatnes teātrī (1968-1970). 1973. gadā Valmieras Drāmas teātris uzveda viņa lugu "Leģenda par Kaupo" un 1976. gadā viņu uzņēma Teātra darbinieku savienībā.

No 1974. gada Geikins bija Latvijas Universitātes Studentu teātra režisors (1974-1993), līdztekus iestudēja lugas arī Liepājas teātrī (1980), Nomales teātrī "Armatūra" (1982-1993), Nacionālajā teātrī (1987), Valsts jaunatnes teātrī (1990), Ņujorkas latviešu teātrī (1991), Dailes teātrī (1993), vēlāk režisors Valmieras Drāmas teātrī (1994-2001). Ārijs Geikins strādāja arī kā aktieris Dailes teātrī, filmējās otra plāna lomās apmēram 15 Rīgas Kinostudijas filmās.

1985. gadā viņš iestājās Rakstnieku savienībā un 1988. gadā izdeva lugu krājumu "Ogles sirds", no 1993. gada publicēja stāstus un romānus. Kopš 1999. gada Dramaturgu ģildes biedrs.

Miris 2008. gada 10. februārī Rīgā.[1]

Daiļrades raksturojums

labot šo sadaļu

Kā dramaturgs un režisors Ārijs Geikins centās paplašināt latviešu teātra estētiskās un ētiskās robežas, īpaši izkopjot vēsturisko lugu tradīciju. Režisora un dramaturga luga "Leģenda par Kaupo" aizsāka tolaik aizliegto nacionāli vēsturisko lugu un to iestudējumu tradīciju latviešu teātrī un literatūrā, veselā paaudzē modinot jaunu nacionālo pašapziņu. Viņš iestudējis Strindbergu, Ingmāru Bergmani, Ibsenu, Maksu Frišu, kā arī Jāņa Jurkāna un paša rakstītās lugas. Nozīmīgākie autora prozas un dramaturģijas darbi ir vēsturiskais romāns "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo", lugu izlases "Rēgi miglā" un "Ogles sirds", romāns "Riharda Buša pirmā sezona", kriminālromāns - mistērija "Slepkavība Saulstariņos".

Literārie darbi

labot šo sadaļu
  • luga "Leģenda par Kaupo", kopkrājumā "Intervijas". Liesma, Rīga (1982)
  • lugu krājums "Ogles sirds", Liesma, Rīga (1988)
  • lugu krājums "Rēgi miglā" (lugas Kaķu griesti, Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..., Saimnieks, Sarkanās dzīres), Zvaigzne ABC, Rīga (1999)
  • "Pakārtais un viņa kungs", "Pašnāvnieks", "Žirafes". "Karogs" # 8 (1993)
  • "Ods", laikraksts "Literatūra un Māksla" # 4 (1993)
  • "Putns", laikraksts "Diena" # 66 (1994)
  • "Izlaušanās", laikraksts "Labrīt" # 157 (1994)
  • "Naglas", laikraksts "Literatūra un Māksla" #40 (1994)
  • "Nepazīstamā", laikraksts "Literatūra un Māksla" # 8 (1994)
  • "Gulta ar baldahīnu", "Literatūra.Māksla.Mēs", # 4 (1997)
  • novelete "Izglābšanās", "Literatūras avīze", #12,13 (1999)
  • "Pasaka par akmeņnesēju", "Literatūra un Māksla Latvijā", #3 (2000)
  • stāstu krājums "Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava", Nordik, Rīga (2003)
  • memuāri "Otrajā realitātē: kādas dzīves atmiņu mozaīka", ARTE, Rīga (2007)

kinoscenārijs

labot šo sadaļu
  • "Leģenda par Kaupo", žurnāls "Karogs" #8 (1996)
  • "Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru", žurnāls "Karogs" #3 (1995)
  • "Tad jums taps atvērts...", žurnāls "Karogs", #7,8,9 (1997)
  • kriminālromāns-mistērija "Slepkavība Saulstariņos", RaKa, Rīga (1998)
  • "Riharda Buša pirmā sezona", "Karogs", Rīga (1998)
  • "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo", Annele, Rīga (2005)
  • "Eņģeļu sezona", Arte (2008)
  • Kultūras ministrijas veicināšanas prēmijas (1970, 1980),
  • galvenā balva laikraksta "Literatūra un Māksla" stāstu konkursā (1994) - par noveli "Nepazīstamā",
  • veicināšanas prēmija žurnāla "Karogs" un R. Gerkena romānu konkursā (1997) - par romānu "Riharda Buša pirmā sezona",
  • trešā prēmija apgāda "Annele" vēsturisko romānu konkursā (2004) - par darbu "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo".

Ārējās saites

labot šo sadaļu