Par šakāļiem tiek sauktas trīs suņu dzimtas (Canidae) sugas. Tās visas mājo Āfrikā, bet zeltainais šakālis (Canis aureus) sastopams arī Āzijā un Eiropas dienvidaustrumos.[1] Šakālis ieņem tādu pašu ekoloģisko nišukoijots Ziemeļamerikā. Koijotu reizēm sauc par Amerikas šakāli.[2]

Šakālis
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas)
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas)
Svītrainais šakālis (Canis adustus)
Svītrainais šakālis (Canis adustus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsSuņi (Canis)
Izplatība

Zeltainais šakālis - Canis aureus
Svītrainais šakālis - Canis adustus
Melnmuguras šakālis - Canis mesomelas
Šakālis Vikikrātuvē

Salīdzinot ar citām plēsēju sugām, šakālis ir vidēja vai neliela auguma gaļēdājs, kas barojas ar neliela izmēra medījumu (nelieliem zīdītājiem, putniem un rāpuļiem), lielo plēsēju medību atliekām un maitu. Tam ir proporcionāli garas kājas, un tas spēj ilgstoši skriet ar ātrumu 16 km/h.[3] Šakālis visaktīvākais ir vakarā un no rīta. Visas šakāļu sugas veido monogāmus pārus, kas kopīgi aizsargā savu teritoriju no citiem pāriem. Teritorija var būt samērā liela. Jaunie šakāļi dzīvo kopā ar vecākiem, kamēr sasniedz dzimumbriedumu un nostiprina savu teritoriju. Lai arī reizēm pie lielākām maitām sapulcējas šakāļu bars, tomēr pamatā šakāļi medī pa vienam vai pa pāriem.[3]

Šakāļu sugas

labot šo sadaļu
  1. Canis aureus
  2. «Coyote». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. janvārī. Skatīts: 2011. gada 4. janvārī.
  3. 3,0 3,1 «Jackal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. februārī. Skatīts: 2013. gada 23. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu