1. marts

Ilgvars, Ivars

• 293. gads — Senās Romas imperatori Diokletiāns un Maksimiāns iecēla Konstantīnu Hlorusu un Galēriju kā cēzarus, tādējādi dibinot Četrvaldību (Tetrarchy).
• 1565. gads — tika dibināta Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā.
• 1700. gads — Zviedrija ieviesa savu zviedru kalendāru.
• 1781. gads — Ziemeļamerikas kongresā pieņēma Konfederācijas paktu.
• 1803. gads — Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.
• 1815. gads — Napoleons Bonaparts atgriezās Francijā no izsūtījuma trimdā uz Elbas salu.
• 1840. gads — Ādolfs Tjērs kļuva par Francijas premjerministru.
• 1847. gads — ASV štatā Mičiganā oficiāli atcēla nāvessodu.
• 1867. gads — Nebraska kļuva par 37. ASV štatu. Lankasteras pilsētu Nebraskā pārdēvēja par Linkolnas pilsētu un pasludināja to par štata galvaspilsētu.
• 1872. gads — ASV tika nodibināts pasaulē pirmais nacionālais parks — Jeloustonas nacionālais parks.
• 1873. gads — Ņujorkā sāka ražot pirmo praktisko rakstāmmašīnu.
• 1881. gads — teroristu sarīkotā atentātā nogalināja Krievijas imperatoru Aleksandru II.
• 1896. gads — Anrī Bekerels atklāja radioaktivitāti.
• 1914. gads — Ķīnas Republika pievienojās Pasaules Pasta Savienībai.
• 1919. gads — Korejā sākās 1. Marta kustība.
• 1923. gads — Grieķijā ieviests Gregora kalendārs.
• 1936. gads — ASV pabeigta Hūvera aizsprosta būve.
• 1941. gads — Otrais pasaules karš: Bulgārija parakstīja trīspusējo paktu.
• 1953. gads — Padomju Savienības vadītājs, PSKP CK ģenerālsekretārs Staļins cieš no sirdstriekas, kas izraisīs viņa nāvi pēc dažām dienām.
• 1954. gads — ASV paziņoja, ka veikušas ūdeņraža bumbas izmēģinājumu Bikini atolā Klusajā okeānā.
• 1961. gads — pieņemts pašreizējais Mali karogs.
• 1966. gads — PSRS zonde Venera-3 pirmoreiz vēsturē sasniedza Veneras virsmu, ietriecoties tajā.
• 1967. gads — pieņemts pašreizējais Sentlūsijas karogs.
• 1980. gads — dati no starpplanētu zondes Voyager 1 apstiprināja Saturna pavadoņa Jānusa eksistenci.
• 1983. gads — pieņemts pašreizējais Mozambikas karogs.
• 1992. gads — Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.
• 2007. gads — populārās Krievijas tiešsaistes spēles Kara un naudas varoņi atklāšana.
• 2020. gads — televīzijas kanālus Latvijas Neatkarīgā Televīzija un Kanāls 2 nomainīja TV3 Life un TV3 Mini.^[1]
• 2021. gads — Parīzes tiesa Francijas eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzina par vainīgu korupcijā un piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, divus no tiem nosacīti.^[2]

• 1445. gads — Sandro Botičelli (Sandro Botticelli), itāliešu gleznotājs (miris 1510. gadā)
• 1456. gads — Vladislavs Jagellons (Vladislav Jagellonský), Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karalis (miris 1516. gadā)
• 1643. gads — Džirolamo Freskobaldi (Girolamo Frescobaldi)), itāļu komponists (dzimis 1583. gadā)
• 1683. gads — Ansbahas Karolīne (Caroline von Brandenburg-Ansbach), Lielbritānijas karaļa Džordža II sieva (mirusi 1737. gadā)
• 1810. gads — Frideriks Šopēns (Fryderyk Chopin), poļu komponists (miris 1849. gadā)
• 1837. gads — Jons Krjange (Ion Creangă), rumāņu rakstnieks (miris 1889. gadā)
• 1868. gads:
  • Sofija Hoteka (Sophie Chotek), hercogiene, Franča Ferdinanda sieva (mirusi 1914. gadā)
  • Ahils Parošs (Achille Paroche), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1933. gadā)
• 1870. gads — Ežēns Antoniadi (Eugène Antoniadi), grieķu izcelsmes franču astronoms (miris 1944. gadā)
• 1879. gads — Franks Odbergs (Frank Odberg), beļģu airētājs (miris 1917. gadā)
• 1886. gads — Oskars Kokoška (Oskar Kokoschka), austriešu mākslinieks (miris 1980. gadā)
• 1899. gads — Erihs fon dem Bahs-Celevskis (Erich von dem Bach-Zelewski), esesietis (miris 1972. gadā)
• 1904. gads — Glenns Millers (Glenn Miller), amerikāņu džeza mūziķis (pazudis 1944. gadā)
• 1906. gads — Vera Menčika (Vera Menchik), britu šahiste, pirmā pasaules čempione šahā sievietēm (mirusi 1944. gadā)
• 1910. gads — Deivids Nivens (David Niven), britu aktieris (miris 1983. gadā)
• 1929. gads — Georgijs Markovs (Георги Марков), bulgāru rakstnieks, disidents (miris 1978. gadā)
• 1938. gads — Olga Dreģe, latviešu aktrise
• 1954. gads — Rons Hauards (Ron Howard), ASV kinorežisors
• 1956. gads — Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Lietuvas politiķe
• 1963. gads — Marks Habšeids (Marc Joseph Habscheid), Kanādas hokejists
• 1969. gads — Havjers Bardems (Javier Bardem), spāņu aktieris
• 1973. gads — Jurģis Pučinsks, Latvijas futbolists
• 1988. gads — Mihails Aņisins (Михаил Анисин), krievu hokejists
• 1992. gads — Eduārs Mendī (Édouard Mendy), Senegālas futbolists
• 1994. gads — Džastins Bībers (Justin Bieber), kanādiešu dziedātājs

• 1131. gads — Ištvāns II (II. István), Ungārijas karalis (dzimis 1101. gadā)
• 1633. gads — Džordžs Herberts (George Herbert), angļu dzejnieks (dzimis 1593. gadā)
• 1792. gads — Leopolds II (Leopold II), Svētās Romas imperators (dzimis 1747. gadā)
• 1865. gads — Anna Paulovna (Anna Paulowna), Nīderlandes karaliene-konsorte (dzimusi 1795. gadā)
• 1881. gads (v.s.) — Aleksandrs II (Александр II) Krievijas cars (dzimis 1818. gadā)
• 1921. gads — Nikola I Petrovičs (Никола I Петровић), Melnkalnes karalis (dzimis 1842. gadā)
• 1911. gads — Jakobs van't Hofs (Jacobus van 't Hoff), nīderlandiešu ķīmiķis, pirmais Nobela prēmijas ķīmijā laureāts (dzimis 1852. gadā)
• 1936. gads — Ogists Godinē (Auguste Godinet), franču burātājs (dzimis 1853. gadā)
• 1940. gads — Edvarts Virza, latviešu rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
• 1968. gads — Moriss Verdonks (Maurice Verdonck), beļģu airētājs (dzimis 1879. gadā)
• 1983. gads — Ojārs Ābols, latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (dzimis 1922. gadā)
• 1983. gads — Arturs Kestlers (Arthur Koestler), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā)
• 1995. gads — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Листьев), Krievijas žurnālists (dzimis 1956. gadā)
• 2011. gads — Džons Laundžs (John Michael Lounge), ASV kosmonauts (dzimis 1946. gadā)
• 2023. gads — Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
• 2024. gads — Akira Torijama (鳥山 明), japāņu mangas mākslinieks (dzimis 1955. gadā)

• Starptautiskā dažādu ādas krāsu sieviešu diena