1890. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1890. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
| Pasaulē: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Latvijā: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Laikapstākļi: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Sportā: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
| Kino: | 1887 1888 1889 - 1890 - 1891 1892 1893 |
Notikumi
labot šo sadaļuAprīlis
labot šo sadaļu- aprīlis — luterāņu mācītāja Kārļa Baloža vadībā ar kuģi no Rīgas uz Brazīliju izceļoja pirmās 25 ģimenes.
Septembris
labot šo sadaļu- 16. septembris — tika dibināta "Rīgas Šaha biedrība".
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Tika apvienoti Lielmēmeles un Vecmēmeles pagasti, izveidojot Mēmeles pagastu.
- Pirmajā Rīgas telefonu centrālē tika uzstādīti 15 firmā L.M. Ericsson ražoti komutatori, katrs no tiem varēja apkalpot 200 telefona aparātus.
- Rīgā Sarkanā Kalna tirgu pārcēla no Maskavas un Daugavpils ielas krustojuma uz laukumu pie tagadējās Jersikas ielas, kur tas tika labiekārtots ar vieglas konstrukcijas nojumēm.
- Liepājā tika apstiprināti būvnoteikumi, kas reglamentēja pilsētas apbūves raksturu un daļēji arī funkcionālo zonējumu.
- Tika pabeigta Liepājas kuģu būvētava, viena no vecākajām kuģu būvētavām Baltijas valstīs (tagad "Tosmares Kuģubūvētava"). Tā bija paredzēta Krievijas karakuģu un laivu remontiem.
- Liepājā tika pabeigta Jūras pasta baložu stacija, kas bija paredzēta 450 pasta baložiem.
- Uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Jaunā kara bāze tika nosaukta par "Imperatora Aleksandra III ostu".
- Papē tika pabeigta Papes bākas celtniecība.
- Tika izveidots Juzefovas parks. Parku izveidoja grāfs Bogdans Šahno. Pašlaik parks iekļauts dabas parkā "Daugavas loki".
- Jaunciema papīrfabrikā tika uzsākta čemodānu kartona ražošana.
- Tika dibināta Cēsu amatnieku biedrība.
- Tika dibināts Jelgavas Airētāju klubs.
- Piedaloties stafetes braucienā no Rēveles līdz Rīgai, savas sporta gaitas sāka pirmais latviešu riteņbraucējs, Eduards Lācers no Valmieras.
- Tika slēgts Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs Valkā.
- Savu darbību sāka Liepājas baptistu Pāvila draudze (draudzes mācītājs Ernests Fridrihsons).
- Tika dibināta Pitraga baptistu draudze.
Kultūra
labot šo sadaļu- Jāzeps Vītols sarakstīja dziesmu jauktajam korim "Latvju meitiņa" (Kārļa Pētersona vārdi).
- Baumaņu Kārlis Limbažos "Īstajā Baltijas kalendārā" publicēja kuplejas "Bizmaņa gaudas".
Zinātne
labot šo sadaļu- Tika pabeigta Doma muzeja (tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs) ēka un Rīgas zinātniskās biedrības ar savām kolekcijām pārcēlās uz jaunajām telpām.
- Pēterburgā iznāca pirmais zinātniskais latviešu tradīcijām veltītais krājums. Ķeizariskās krievu ģeogrāfiskās biedrības finansētais etnogrāfa Eduarda Voltera darbs bija pirmais lielākais krājums, kurā bija iekļautas Latgales dziesmas.[1]
- Rīgas Latviešu biedrības telpās tika eksponēta pirmā īslaicīgā etnogrāfiskā izstāde.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 18. janvāris — Ansis Rudevics, politiķis (miris 1974. gadā)
- 8. februāris — Ādolfs Zārdiņš, gleznotājs (miris 1967. gadā)
- 12. februāris — Nikolajs Malta, botāniķis (miris 1944. gadā)
- 10. maijs — Sigismunds Vidbergs, grafiķis (miris 1970. gadā)
- 13. maijs — Marta Skulme, tēlniece (miris 1962. gadā)
- 20. maijs — Frīdrihs Skujiņš, arhitekts (miris 1957. gadā)
- 15. jūlijs — Jānis Cielavs, gleznotājs (miris 1968. gadā)
- 2. septembris — Roberts Liepiņš, diplomāts, politiķis (miris 1978. gadā)
- 9. oktobris — Jānis Mediņš, diriģents, komponists (miris 1966. gadā)
- 12. oktobris — Zāmuels Hops, Latvijas armijas seržants (miris 1962. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 23. maijs — Pāvels Dubrovins (Павел Фёдорович Дубровин), Krievijas Impērijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (dzimis 1839. gadā)
- 17. oktobris — Oto Dīce (Otto Dietze), vācu arhitekts, strādājis Latvijas teritorijā (dzimis 1833. gadā)
- 20. novembris — Esenberģu Jānis, aktieris un dzejnieks (dzimis 1862. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAttēlu galerija
labot šo sadaļu-
Rīgas Doma muzejs
(tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs)
(arh. Karls Neiburgers).
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Э. А. Вольтеръ. Матерiaлы для этнографiи латышскаго племени Витебской губернiи. Санктпетербургъ, 1890.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
