Astrahaņa

pilsēta Krievijā

Astrahaņa (krievu: Астрахань) ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.

Astrahaņa
pilsēta
Астрахань
Astrahaņas Kremlis
Astrahaņas Kremlis
Karogs: Astrahaņa
Karogs
Ģerbonis: Astrahaņa
Ģerbonis
Astrahaņa (Astrahaņas apgabals)
Astrahaņa
Astrahaņa
Astrahaņa (Krievijas Eiropas daļa)
Astrahaņa
Astrahaņa
Astrahaņa (Krievija)
Astrahaņa
Astrahaņa
Koordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°E / 46.33333; 48.03333Koordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°E / 46.33333; 48.03333
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Federācijas subjekts Astrahaņas apgabals
Pirmoreiz minēta 1334. gadā
Dibināta 1558. gadā
Platība
 • Kopējā 208,69 km2
Augstums −25 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 475 629
 • blīvums 2 543,8/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Pasta indeksi 414xxx
Tālruņu kods +7 851
Mājaslapa www.astrgorod.ru
Astrahaņa Vikikrātuvē

Tā atrodas Volgas deltā netālu no tās ieplūšanas Kaspijas jūrā. Federālā autoceļa R22 "Kaspija" galapunkts 1534 km uz dienvidaustrumiem no Maskavas.

Astrahaņa pašreizējā vietā ir dibināta 1717. gadā.

 
Astrahaņa 1746. gada zīmējumā

Astrahaņas apvidus jau kopš m. ē. 6. gadsimta bija pazīstams kā lielo tirdzniecības ceļu krustojums, kur Kaspijas jūras ziemeļu galā sastapās Volgas ūdensceļš ar karavānu ceļu no Vidusāzijas uz Eiropu. 13. gadsimtā to iekaroja Mongoļu impērija. Pilsētas mūsdienu vārds tiek saistīts ar karakula ādas nosaukumu un persiešu rakstos no 1333. gada tā saukta par Hadžitarhanu (حاجی‌ترخان), kuras atliekas atrastas augšup pa upi apmēram 12 km attālumā no tagadējās pilsētas centra. Pēc Zelta Ordas valsts sairuma no 1459. līdz 1556. gadam Astrahaņa bija neatkarīgas Astrahaņas hanistes galvaspilsēta, ko 1556. gadā aplenca Krievijas caristes karaspēks un pēc ieņemšanas pilnīgi nopostīja. Pēc tā laika tradīcijām Ivans IV pievienoja savam pilnajam titulam pakļautās Astrahaņas valdnieka titulu (царь Астороханскiй).

Krievu-turku kara (1568–1570) laikā krievi 1558.-1582. gadā uzcēla cietoksni (Astrahaņas kremli) mūsdienu Astrahaņas vietā, ap kuru pakāpeniski izveidojās jauna karavānu apmetne. Tikai Pētera I valdīšanas laikā 1717. gadā Astrahaņa ieguva pilsētas tiesības un izveidojās par reģionālo administratīvo centru. Krievijas Impērijas ķeizari sevi cita starpā titulēja par Astrahaņas cariem (Царь Астраханский).

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada jūlijā aptuveni 900 Latvijas pilsoņi tika ieslodzīti Astrahaņas izmeklēšanas cietumā, no tiem lielākā daļa tika nošauti vai mira no bada un slimībām.[2]

Panorāmas skats

labot šo sadaļu
Astrahaņas centra panorāma no jaunā tilta
  1. Q126684906.
  2. «Tēvzemes dzejnieks - arī nebrīvē.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. februārī. Skatīts: 2012. gada 2. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu