Bohēmijas valdnieku uzskaitījums

Bohēmijas valdnieki bija augstākās varas turētāji — kņazi (čehu: kníže), hercogi, karaļi mūsdienu Čehijas valsts teritorijā kopš Lielmorāvijas izveides 9. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija Pšemislu dinastija (8701306), Luksemburgu dinastija (13101437) un Hābsburgu dinastija (15261918). Pēc Čehoslovākijas Republikas izveides 1918. gadā par augstāko amatpersonu kļuva valsts prezidents.

Pšemislu dinastija

labot šo sadaļu
Valdnieks Tituls Portrets Valdīšanas laiks Vārds čehiski un latīniski, piezīmes
Borživojs
kņazs   875–889 čehu: Bořivoj I., latīņu: Borzivogius
Spitihņevs I kņazs   894–915 Spytihněv I., Spitgnev
Vratislavs I kņazs   915–921 Vratislav I., Wratislaus
Svētais Vāclavs kņazs   921–935 Svatý Václav, Venceslaus
Boļeslavs I kņazs   935–972 Boleslav I.
Boļeslavs II kņazs   972–999 Boleslav II.
Boļeslavs III kņazs   999–1002 Boleslav III.
Jaromirs kņazs   1003, 1004–1012, 1033–1034 Jaromír, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Oldržihs kņazs   1012–1033, 1034 Oldřich, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Bržetislavs I kņazs   1035–1055 Břetislav I.
Spitihnevs II kņazs   1055–1061 Spytihněv II.
Vratislavs II kņazs, no 1085. gada karalis   1061–1092 Vratislav II.
Konrāds I kņazs   1092 Konrád I. Brněnský
Bržetislavs II kņazs   1092–1100 Břetislav II.
Borživojs II kņazs   1100–1107, 1117–1120 Bořivoj II., cīnījās pret jaunāko brāli Vladislavu I un brālēnu Svatopluku I
Olomoucas Svatopluks kņazs   1107–1109 Svatopluk Olomoucký, kopā ar brālēnu Vladislavu I padzina Borživoju II
Vladislavs I kņazs   1109–1117, 1120–1125 Vladislav I., kopā ar brālēnu Svatopluku I padzina savu brāli Borživoju II
Sobeslavs I kņazs   1125–1140 Soběslav I.
Vladislavs II kņazs, no 1158. gada karalis   1140–1172 Vladislav II
Bedržihs (kņazs) kņazs   1172–1173, 1178–1189 Bedřich, Friedrich
Sobeslavs II kņazs   1174–1178 Soběslav II.
Konrāds II kņazs   1189–1191 Konrád II. Ota
Vāclavs II kņazs 1191–1192 Václav II., Venceslaus II
Otokārs I Pšemisls kņazs, no 1198. gada karalis   1192–1193, 1197–1230 Přemysl Otakar I.
Bržetislavs III kņazs, bīskaps   1193–1197 Jindřich Břetislav, Henricus
Vladislavs III kņazs   1197 Vladislav Jindřich, Henricus
Vāclavs I Pšemisls Bohēmijas karalis   1230–1253 Václav I., Venceslaus
Otokārs II Bohēmijas karalis   1253–1278 Přemysl Otakar II.
Vāclavs II Pšemisls Bohēmijas karalis, Polijas lielkņazs un karalis no 1300. gada   1278–1305 Václav II., Venceslaus
Vāclavs III Bohēmijas, Polijas un Ungārijas karalis   1305–1306 Václav III., Venceslaus

Dažādu dinastiju laiks

labot šo sadaļu
Valdnieks Tituls Portrets Valdīšanas laiks Vārds vāciski un čehiski, piezīmes
Bohēmijas Rūdolfs I Bohēmijas karalis, Austrijas un Šteiermarkas hercogs   1306–1307 Rudolf VI. Graf von Habsburg, Rudolf Habsburský, bija precējies ar karaļa Vāclava II atraitni
Karintijas Heinrihs Bohēmijas karalis, Karintijas hercogs   1306, 1307–1310 Heinrich von Kärnten, Jindřich Korutanský, bija precējies ar karaļa Vāclava III māsu
Jans Luksemburgs Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs   1310—1346 Johann von Luxemburg, Jan Lucemburský, ķeizara Heinriha VII dēls
Kārlis IV Luksemburgs Bohēmijas karalis, SRI ķeizars no 1355. gada   1346—1378 Karl IV., Karel IV.
Vāclavs IV Luksemburgs Bohēmijas karalis, Brandenburgas markgrāfs   1378—1419 Wenzel von Luxemburg, Václav IV.
Sigismunds Luksemburgs Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, SRI ķeizars no 1433. gada   1419—1437 Sigismund von Luxemburg, Zikmund Lucemburský, Husītu karš (1419–1436)
Albrehts II Hābsburgs Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs   1438—1439 Albrecht II., Albrecht II. Habsburský
Ladislavs Postums Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs   1440–1457 Ladislaus Postumus, Ladislav Pohrobek
Jirži no Podebradiem Bohēmijas karalis   1458–1471 Georg von Podiebrad, Jiří z Poděbrad
Vladislavs II Jagellons Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis   1471–1516 Vladislav II., Vladislav Jagellonský
Lajošs II Jagellons Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis   1516–1526 Ludwig II., Ludvík Jagellonský, krita Mohāčas kaujā 1526. gadā

Habsburgu dinastija

labot šo sadaļu

1521. gadā Austrijas erchercogs Ferdinands I Hābsburgs (Ferdinand I. Habsburský) apprecējās ar Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karaļa Vladislava II meitu Annu un pēc viņas brāļa karaļa Lajoša II bojāejas Mohāčas kaujā 1526. gadā kļuva par Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karali, 1558. gadā viņu ievēlēja par SRI ķeizaru. Habsburgu dinastijas valdnieki Bohēmijā valdīja līdz 1918. gadam, izņemot Trīsdesmitgadu kara sākuma posmu no 1619. līdz 1620. gadam, kad protestantu dominētais Bohēmijas parlaments par karali ievēlēja Pfalcas Frīdrihu. No 1806. gada Bohēmijas karaļi bija Austrijas Impērijas ķeizari, pēc 1867. gada Austroungārijas valdnieki.