Erevāna (armēņu: Երևան, izrunā: /jɛɾɛˈvɑn/) ir Armēnijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta, kā arī valsts galvenais kultūras un rūpniecības centrs. Atrodas valsts centrālās daļas rietumos, Ararata līdzenuma ziemeļos, Razdanas upes ielejā. Erevāna ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām pasaules pilsētām,[2] atrodas Urartu pilsētas Erebuni vietā. Erevāna ir Armēnijas galvaspilsēta kopš 1918. gada. Tā ir trīspadsmitā galvaspilsēta, kas bijusi armēņiem. Saskaņā ar 2011. gada datiem, pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu, kas ir vairāk nekā 35% no visiem valsts iedzīvotājiem. Līdzīgi kā pārējā Armēnija, arī Erevāna ir izteikti monoetniska un armēņu īpatsvars galvaspilsētā ir tuvu 99%.[3]

Erevāna
galvaspilsēta
Երևան
Erevāna
Karogs: Erevāna
Karogs
Ģerbonis: Erevāna
Ģerbonis
Erevāna (Armēnija)
Erevāna
Erevāna
Erevāna (Eiropa)
Erevāna
Erevāna
Erevāna (Āzija)
Erevāna
Erevāna
Koordinātas: 40°10′12″N 44°31′12″E / 40.17000°N 44.52000°E / 40.17000; 44.52000Koordinātas: 40°10′12″N 44°31′12″E / 40.17000°N 44.52000°E / 40.17000; 44.52000
Valsts Karogs: Armēnija Armēnija
Dibināta 782. gadā p.m.ē.
Platība
 • galvaspilsēta 227 km2
Augstums 865–1 390 m
Iedzīvotāji (2022)
 • galvaspilsēta 1 052 754
 • blīvums 4 739,2/km²
 • aglomerācija 1 420 000
Laika josla AMT (UTC+4)
Pasta indekss 0001—0099
ISO 3166-2 AM-ER
Mājaslapa www.yerevan.am
Erevāna Vikikrātuvē

Erevānas vēsture ir izsekojama kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras, kad 782. gadā pirms mūsu ēras šajā apkārtnē Urartu valsts valdnieks Argišti I dibināja Erebuni cietoksni, kas vēlāk kļuva par Armēnijas administratīvo un reliģisko centru. Erebuni mūsdienās ir viena no Erevānas apkaimēm. Laikā, kad austrumu Armēnija bija pakļauta Ahemenīdu impērijai (persiešiem), Erevāna bija reģiona administratīvais centrs. Šādu statusu pilsēta saglabāja arī pēc nokļūšanas Krievijas Impērijā 1828. gadā Krievu-persiešu kara rezultātā.

Pēc Pirmā pasaules kara Erevāna kļuva par Armēnijas Republikas galvaspilsētu. Šeit apmetās arī tūkstoši bēgļu no rietumu Armēnijas, kam izdevās izglābties no Armēņu genocīda. Pilsēta strauji auga laikā, kad Armēnija bija iekļauta Padomju SavienībāArmēnijas PSR. Notika industrializācija un pilsētas pārbūve, Erevāna kļuva par armēņu kultūras un mākslas centru. Vislielāko iedzīvotāju skaitu pilsēta sasniedza 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad tas pārsniedza 1,2 miljonus. Vēlākajās desmitgadēs iedzīvotāju skaits ir nedaudz samazinājies. Nozīmīgas izmaiņas pilsētā notikušas pēc Armēnijas neatkarības iegūšanas, kad ievērojami pārveidots pilsētas centrs.

Ģeogrāfiskais stāvoklis

labot šo sadaļu

Erevāna atrodas valsts centrālās daļas rietumos, Ararata līdzenuma ziemeļos, Razdanas upes ielejā. Līdz Turcijas robežai ir 23 km. Pilsētas augstums virs jūras līmeņa ir no 865 līdz 1390 m; vidējais augstums ir 990 m.

Erevāna veido atsevišķu Armēnijas administratīvā iedalījuma vienību. Pārējā valsts ir sadalīta 10 marzās. Erevānai ir īpašs statuss, tā nav marza.

Vidējā gada gaisa temperatūra ir +12 °C. Janvārī vidējā temperatūra samazinās līdz -4 °C, bet jūlijā tā ir +26 °C. Gada nokrišņu daudzums' ir 277 mm. Gadā saulaino stundu skaits ir 2480. Relatīvais gaisa mitrums vasarā ir 50-60%, bet ziemā — 70-80%.

Climate data for Erevānas
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 19.5
(67.1)
19.6
(67.3)
26.0
(78.8)
35.0
(95)
34.2
(93.6)
38.6
(101.5)
41.6
(106.9)
41.8
(107.2)
40.0
(104)
34.1
(93.4)
28.5
(83.3)
18.1
(64.6)
41.8
(107.2)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 0.6
(33.1)
3.7
(38.7)
11.7
(53.1)
19.5
(67.1)
24.3
(75.7)
29.6
(85.3)
34.0
(93.2)
33.0
(91.4)
29.0
(84.2)
20.7
(69.3)
12.1
(53.8)
4.5
(40.1)
18.5
(65.3)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −4.1
(24.6)
−1.3
(29.7)
5.6
(42.1)
12.9
(55.2)
17.2
(63)
22.0
(71.6)
26.2
(79.2)
25.3
(77.5)
21.1
(70)
13.2
(55.8)
6.0
(42.8)
−0.2
(31.6)
12.0
(53.6)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −7.8
(18)
−5.3
(22.5)
0.3
(32.5)
6.9
(44.4)
10.8
(51.4)
14.7
(58.5)
18.8
(65.8)
17.8
(64)
13.3
(55.9)
7.0
(44.6)
1.4
(34.5)
−3.6
(25.5)
6.2
(43.2)
Zemākā temperatūra °C (°F) −27.6
(−17.7)
−26
(−15)
−19.1
(−2.4)
−6.8
(19.8)
−0.6
(30.9)
3.7
(38.7)
7.5
(45.5)
7.9
(46.2)
0.1
(32.2)
−6.5
(20.3)
−14.4
(6.1)
−27.1
(−16.8)
−27.6
(−17.7)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 22
(0.87)
25
(0.98)
30
(1.18)
37
(1.46)
44
(1.73)
21
(0.83)
9
(0.35)
8
(0.31)
8
(0.31)
27
(1.06)
23
(0.91)
23
(0.91)
277
(10.91)
Sniegputenis cm (collas) 5
(2)
3
(1.2)
1
(0.4)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
2
(0.8)
1
(0.4)
12
(4.8)
Vidējais dienu skaits ar nokr. (≥ 92) 9 9 8 11 13 8 5 3 4 7 7 8 92
Vidējais sniegaino dienu skaits 6 5 1 0 0 0 0 0 0 0 1 4 17
% gaisa mitrums 81 74 62 59 58 51 57 57 51 64 73 79 63.8
Vidējais saulaino stundu skaits 93.0 113.1 161.2 177.0 241.8 297.0 344.1 331.7 279.0 210.8 138.0 93.0 2 479,7

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Erevāna administratīvi sīkāk dalās 12 apkaimēs (armēņu: Համայնք, hamaynkʿ).

 
Erevānas apkaimes

Erevānā 2017. gadā dzīvoja 1 075 800 cilvēku.[1] 2011. gadā 98,9% no iedzīvotājiem bija armēņi.[3] 0,5% no iedzīvotājiem ir krievi, bet 0,3% ir jazīdi.[3] Ap 1830. gadu Erevānā dzīvoja 64% azerbaidžāņu, bet mūsdienās to tik pat kā nav vispār.

Dominējošā reliģija ir Armēņu apustuliskā baznīca.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Erevānā dzimuši vai dzīvojuši :

Populārākais sporta veids tāpat kā visā valstī ir futbols. Armēnijas augstākajā futbola līgā no 10 klubiem 6 bāzējas Erevānā. Tie ir Alashkert, Banants, Gandzasar, Pyunik, Ararat, Ararat-Moskva. Razdanas stadions, kas atrodas Erevānā, ir lielākais stadions Armēnijā. Tajā mājas spēles aizvada Armēnijas futbola izlase.

Ļoti populārs Erevānā ir arī šahs. 1996. gadā tur notika 32. šaha olimpiāde. 2006. un 2007. gada šaha olimpiādē uzvarēja Armēnijas komanda. Tajā bija četri šahisti no Erevānas. No Erevānas ir nācis viens no pasaules labākajiem šahistiem Levons Aronjans.

Sadraudzības pilsētas

labot šo sadaļu

Erevānai ir 27 sadraudzības pilsētas. Kopš 2013. gada viena no tām ir Latvijas galvaspilsēta Rīga.

Ārējās saites

labot šo sadaļu