Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi. Tas veidojas, elektrolītiski disociējot ūdenim vai šķīstošajiem bāziskajiem hidroksīdiem. Hidroksiljoni atrodas cieto bāzisko hidroksīdu un bāzisko sāļu kristālrežģī; tie arī konstatēti izolētā veidā gāzes fāzē.

Hidroksiljons

Hidroksiljona struktūrformula

Hidroksiljona modeļi
Citi nosaukumi hidroksīda jons
CAS numurs 14280-30-9
Ķīmiskā formula OH
Molmasa 17,01 g/mol

Ja hidroksiljonu koncentrācija ūdens šķīdumā ir lielāka par 10−7 mol/l, šķīduma reakcija ir sārmaina.

Tīrā ūdenī pašjonizācijas rezultātā vienmēr ir nedaudz hidroksiljonu (10−7 mol/l):[1]

H3O+ + OH ⇌ 2H2O

Hidroksiljons var būt ligands kompleksajos savienojumos.

Hidroksiljona lielās polarizējamības un lielā jona rādiusa dēļ kristāliskajiem bāziskajiem hidroksīdiem mēdz būt irdena slāņveida struktūra.

Svarīgākā reakcija, kurā iesaistās hidroksiljoni, ir skābju un bāzu neitralizācijas reakcija:

NaOH + HClNaCl + H2O,

jeb jonu veidā:

OH + H+ → H2O

Pēdējais vienādojums parāda, ka visos gadījumos, kad negatīvi lādētais hidroksiljons sastopas ar pozitīvi lādēto ūdeņraža jonu, rodas samērā vāji disociētais ūdens. Šajā reakcijā hidroksiljons ir nukleofils — molekula vai daļiņa ar elektronu pārpalikumu, kas var iedarboties ar elektrofiliem — daļiņām ar elektronu deficītu. Reakcijas starp nukleofiliem un elektrofiliem notiek pēc donorakceptorā mehānisma un veidojas molekulas ar kovalento saiti.

  1. Geissler, P. L.; Dellago, C.; Chandler, D.; Hutter, J.; Parrinello, M. (2001). "Autoionization in liquid water". Science 291 (5511): 2121–2124. doi:10.1126/science.1056991. PMID 11251111.