Ho Ši Mins (vjetnamiešu: Hồ Chí Minh, izrunā: /hô̤ tɕǐmɪŋ/; dzimis 1890. gada 19. maijā, miris 1969. gada 2. septembrī) bija Vjetnamas komunistu līderis, Vjetnamas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Bijis arī Ziemeļvjetnamas premjerministrs (1945–1955) un prezidents (1945–1969).

Ho Ši Mins
Hồ Chí Minh
Vjetnamas Demokrātiskās Republikas prezidents
Amatā
1945. gada 2. novembris — 1969. gada 2. septembris
Pēctecis Ton Dik Tans

Dzimšanas dati 1890. gada 19. maijā
Hoantru, Ngeanas province, Franču Indoķīna
(tagad Karogs: Vjetnama Vjetnama)
Miršanas dati 1969. gada 2. septembrī (79 gadu vecumā)
Hanoja, Vjetnamas DR
(tagad Karogs: Vjetnama Vjetnama)
Politiskā partija Vjetnamas Komunistiskā partija
Paraksts

Ho Ši Mins piedzima 1890. gadā, kad Vjetnama bija Franču Indoķīnas sastāvā. Tēvs bija konfūcisma pētnieks un skolotājs. Kādu laiku tēvs bija nomaļas provinces ierēdnis, bet vēlāk viņš atteicās piedalīties koloniālās administrācijas darbā. Dēls arī bija noskaņots pret franču koloniālo pārvaldi. Lai gan Ho Ši Mina bērnība pagāja grūtos apstākļos, viņam bija iespēja mācīties ģimnāzijā, bet vēlāk — franču licejā. Tomēr viņam nebija iespējas saņemt stipendiju, lai mācītos augstskolā.

Ho Ši Mins devās uz Saigonu. 1911. gadā viņš sāka strādāt par virtuves palīgu uz franču tvaikoņa, aizceļojot uz Franciju. Līdzīgā veidā aizceļoja arī uz ASV. Vēlāk strādāja dažādus darbus, dzīvoja Apvienotajā Karalistē, kā arī apmeklēja citas valstis.[1]

Dzīvojot Francijā (1919—1923), Ho Ši Mins sāka interesēties par politiku sava drauga, Francijas Sociālistu partijas biedra Marsela Kašēna ietekmē. Ho Ši Mins pievienojā vjetnamiešu nacionālistu grupai Francijā, kas atbalstīja Vjetnamas neatkarības ideju. Grupa centās izvirzīt jautājumu par vjetnamiešu tiesībām Indoķīnā, bet 1919. gada Parīzes miera konferencē tas tika ignorēts.[2] Vēlāk grupas darbība un Ho Ši Mina publikācijas piesaistīja Dmitrija Manuiļska uzmanību, kas 1923. gadā sagādāja iespēju Ho Ši Minam apmeklēt Padomju Krieviju, kur viņš kļuva par nozīmīgu Komunistiskās Internacionāles darbinieku.[3]

1930. gadā Ho Ši Mins dibināja Indoķīnas komunistisko partiju, kas vēlak pārtapa par Vjetnamas Komunistisko partiju.

1941. gadā Ho Ši Mins sāka vadīt kustību Vjetmins, kura mērķis bija Vjetnamas neatkarības iegūšana. 1945. gadā tika nodibināta sociālistiskā Vjetnamas Demokrātiskā Republika, kas 1954. gadā sakāva franču spēkus. Ho Ši Minam bija izšķiroša nozīme arī Vjetnamas Tautas armijas un Vjetkonga dibināšanā, kas cīnījās Vjetnamas kara laikā.

No 1945. līdz 1969. gadam Ho Ši Mins bija Vjetnamas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļvjetnamas) prezidents. Mira 1969. gadā, nepiedzīvodams komunistu uzvaru Vjetnamas karā. Viņa vārdā nosaukta Hošimina — bijusī Dienvidvjetnamas galvaspilsēta Saigona. Apglabāts mauzolejā Hanojā.

  1. «Ho Chi Minh Was Noted for Success in Blending Nationalism and Communism». The New York Times.
  2. «Ho Chi Minh». Library of Congress Prints and Photographs Online Catalog.
  3. «Ho Chi Minh». u-s-history.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. februārī. Skatīts: 2018. gada 8. februārī.