Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)

2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp sadursmēm Dženinā un pie Aksas mošejas.

Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no Gazas joslas un bruņoto grupējumu iebrukumu Izraēlas teritorijā.^[18] Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.^[19]

Izraēlas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes triecienus Gazas joslā.^[20] Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.^[21]

23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar Kataras starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.^[22]

Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā Hamās atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.^[23] Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.^[24]

Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no Hānjūnisas.^[25]

2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi Hamās militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.^[26]

Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.^[27]

2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 UNRWA (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra Hamās veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.^[28]

1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla Alī Hāmeneī paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.^[29]

13. aprīlī Irāna raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistiskās raķetes. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma "Arrow" ārpus atmosfēras.^[4]

24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma Hezbollah objektiem Libānas dienvidos.^[30]

6. maijā Izraēlas armija virs Rafahas izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie Hānjūnisas pilsētas.^[31]

28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.^[32]

11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga Hezbollah komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā Hezbollah uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām Golānas augstienēm.^[33]

19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma Hezbollah vadonis Hasans Nasralla piedraudēja Kiprai ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.^[34]

4. jūlijā Hezbollah izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim Hezbollah reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.^[35]

19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.^[36] 20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka Hudeidas naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.^[37]

27. jūlijā raķešu uzbrukumā Madždalšamsai Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti Falaq-1 sporta laukumā nogalināja vismaz 12 cilvēkus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja Hizbullāh.^[38] 30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja Hezbollah komandieri Fuadu Šukru.^[39] 31. jūlijā nogalināja Hamās politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.^[40]

1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts Hamās militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).^[41]

31. maijā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.^[42]

Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā Hamās atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un Hamās par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.^[33]

6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.^[43]

Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja Hamās par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā terorismu, savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.^[44]

  Latvija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.^[44]

  ASV: Aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka Vašingtona strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.^[45] Prezidents Džo Baidens paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.^[46]

  Vācija: Kanclers Olafs Šolcs, viesojoties Izraēlā 2023. gada 17. oktobrī, paziņoja: “Vācija pilnībā nosoda asinskāro “Hamas” teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši."”^[47]

  Apvienotā Karaliste: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks savā vizītē Izraēlā 2023. gada 19. oktobrī paziņoja: “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu “Hamas”, atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā."^[48]

  Irāna: Irānas augstākā līdera ajatollas Alī Hāmenejī galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka Teherāna atbalsta Hamās uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus "līdz Palestīnas un Jeruzalemes atbrīvošanai."^[49]

  Apvienoto Nāciju Organizācija: 2024. gada 22. martā ANO Drošības padomes (DP) sēdē Krievija un Ķīna uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).^[50] Tomēr 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma šo rezolūciju, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).^[51]

Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās neatkarību, 2024. gadā to izdarīja Spānija, Īrija, Norvēģija, Slovēnija un Armēnija.^[52] Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī Vatikāns un Rietumsahāra bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna.

Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību ASV. Vēlāk valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta aviācijas bāzeskuģi (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz Vidusjūras austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.^[53]

12. oktobrī Izraēla pieprasīja Vācijai munīciju kuģiem, bet Berlīne piekrita nodot 2 kaujas bezpilota lidaparātus.

Lielbritānijas jūras spēku kuģi ir devušies uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai.

13. oktobrī Izraēlas spēki aicināja Gazas joslas iedzīvotājus evakuēties uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem skrejlapu ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.^[54] ANO aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana "radītu postošas humanitāras sekas".^[55] PVO aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.^[56]

Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda Sderotas iedzīvotājus.

• Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izraēlas—Hamās karš.