Klitors jeb kuteklis ir nepāra dzimumorgāns, kas piemīt tikai sieviešu dzimuma zīdītājiem. Cilvēkiem klitors atrodas savienojumā starp mazajām kaunuma lūpām. Atšķirībā no vīriešu homologā orgāna — dzimumlocekļa, uz tā gala neatveras urīnizvads un nepiedalās urinācijā. Cilvēkiem klitors ir erogēnā zona. Tas ir labi inervēts - tajā ir ap 8000 jušanas nervgaļu un to stimulēšana var izraisīt klitora erekciju un orgasmu. [1]

Klitors

Cilvēkiem un arī citiem zīdītājiem klitors embrionālajā attīstības laikā veidojas no dzimumorgānu paugura. Dzimumorgānu paugurs sākotnēji ir nediferenciēts, taču atkarībā no tā vai ir tdf proteīns, ko kodē Y hromosoma (sastopama vīriešiem), tas var izveidoties vai nu par dzimumlocekli vai klitoru. [2]

Mūsdienās vēl aizvien tiek pētīta gan klitora nozīme orgasma izraisīšanā, gan kā fizioloģisks izskaidrojums G punktam, gan arī tā nozīme reprodukcijā.

Klitora uzbūve

Klitoru veido divi kavernozie ķermeņi (corpora cavernosa clitoridis). To mugurējās daļas, sauktas par klitora kājiņām (crura clitoridis) pieaug pie kaunuma kaula kaulplēves. Abas kājiņas savienojas iegurņa priekšējā savienojuma (simfīzes) apakšējā malā, veidojot 1 cm garu klitora ķermeni (corpus clitoridis). Tas noliecas lejup un beidzas ar klitora galviņu (glans clitoridis). Galviņu no virspuses pārklāj priekšādiņa (preputium clitoridis). Kavernozos ķermeņus no ārpuses sedz bālganais apvalks (tunica albuginea). Tas kavernozajos ķermeņos veido sīkas josliņas jeb trabekulas, starp kurām ir nelieli dobumi — kavernas. Uzbudinājuma laikā, pieaugot asinu pieplūdumam kavernās, klitors nedaudz piebriest. Kutekļa galviņas āda klāta ar daudzkārtainu plakanu, nedaudz pārragotu epitēliju, kurā ir ap 8000 jušanas nervgaļu.

Nav novērota saistība starp klitora galviņu vai pašu klitoru un sievietes vecumu, augumu, svaru, hormonālās kontracepcijas lietošanu, postmenopauzi, lai gan sievietēm, kas dzemdējušas, mēdz būt nedaudz lielāki klitora mērījumi. Vidējais klitora galviņas ir platums mazāks nekā 1 cm, bet garums ir ap 1,5—2 cm.[3]

  1. Carroll 2012, pp. 110–111, 252; Di Marino 2014, p. 81
  2. Hake, Laura; O'Connor, Clare (2008). "Genetic Mechanisms of Sex Determination". Nature Education.
  3. Farage & Maibach 2013, p. 4