Latgaliešu karogs
Latgaliešu karogs (latgaliešu: latgalīšu karūgs, latgaļu karūgs) ir viens no galvenajiem simboliem, kurus latgalieši izmanto pašidentifikācijai Latgalē, citur Latvijā un visā pasaulē.
| |
| Proporcijas | 2:1:2 |
|---|---|
| Apstiprināts | 2010. gada 6. aprīlī |
| Izstrādājis | Māris Rumaks |
| |
| Proporcijas | 2:1:2 |
|---|---|
| Apstiprināts | 2023. gada 19. aprīlī |
Apraksts
labot šo sadaļuKaroga pamatni veido tumšzila, balta un tumšzila svītra attiecībā 2:1:2, un tā centrā ir izvietots vēsturiskais (no 16. līdz 20. gadsimtam lietotais) Latgales jeb Polijas Inflantijas ģerbonis — balts grifs uz sarkana fona, kas heraldiski un kultūrvēsturiski sasaucas ar Latvijas valsts ģerbonī un Rēzeknes karogā redzamo grifu.
Tumši zilā krāsa simbolizē seno latgaļu mākslu (mēļu villaines) un Latgales dabu (ezerus, rudzupuķu un linu ziedus). Svītru proporcijas latgaliešu karogā ir veidotas, sekojot Latvijas valsts, lībiešu, sēļu un Rēzeknes pilsētas karogu tradīcijām, tā simbolizējot Latvijas mantotās kultūridentitātes reģionu vienotību.[1]
Latgaliešu karogs prezentēts Arendolē 2010. gada 22. februārī, svinīgi apstiprināts latgaliešu pārstāvniecības organizācijā "Latgolys Saeima" Rēzeknē 2010. gada 6. aprīlī un iesvētīts Aglonā 2011. gada 23. jūlijā.[2]
Uz karoga novietotais ģerbonis, kas ir ļoti līdzīgs Inflantijas ģerbonim, ir izpelnījies arī kritiku un to pēc likuma ir aizliegts izmantot valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām.[3][4][5][6] 2017. gada maijā notikušajā 4. Pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums Latgales plānošanas reģiona padomei pieņemt karogu bez ģerboņa uz tā. Pilnvaras pieņemt lēmumu par to gan ir tikai Saeimai un Ministru kabinetam.[5]
Saistība ar Latgales karogu
labot šo sadaļuLīdzās latgaliešu karogam, kurš apvieno latgaliešus gan Latgalē, gan ārpus tās, tiek izmantots arī latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs, kuru 2023. gada 19. aprīlī apstiprināja Valsts prezidents Egils Levits, ņemot vērā Valsts heraldikas komisijas atzinumu.
Latgales karoga pamatne saskan ar latgaliešu karogu (tumši zila, balta un tumši zila svītra attiecībā 2:1:2), bet tā centrā nav Latgales vēsturiskā (no 16. līdz 20. gadsimtam lietotā) ģerboņa, kurš redzams latgaliešu karogā.
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Latgaliešu karogs pasākumā Riebiņos (2015)
-
Latgaliešu karogs Simtgades kongresā Rēzeknē (2017)
-
Latgaliešu karogs Baltu vienības dienā Viļņā (2017)
-
Latgaliešu karogs festivālā "Muzykys skrytuļs" Līksnā (2018)
-
Latgaliešu karogs pasākumā Vecrīgā (2018)
-
Latgaliešu karogs pie Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (2019)
-
Latgaliešu karogs Baltinavā (2019)
-
Latgaliešu karogs Čornajā (2023)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rumaks M. Latgales ģerboņa un karoga rašānās vēsture un attīstība. "Caturtais pasauļa latgalīšu saīts "Latgolys symtgadis kongress" (red. L. Leikuma, I. Šuplinska), Rēzekne, 2017, 89. lpp.
- ↑ Biedrību "Es Latgalei" (Arendole) un "Latgolys Saeima" (Rēzekne) arhīvi
- ↑ Portals lakuga.lv. «Zam divim karūgim». lakuga.lv (latg-LTG), 2015-03-03. Skatīts: 2024-07-18.
- ↑ «Latgales neoficiālā karoga stāsts: no 'aizliegtā augļa' līdz prokrievisko aktīvistu ķengām». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-18.
- ↑ 5,0 5,1 Portals lakuga.lv. «“Kolnasāta”: pošvaļdeibu īstuodis nadreikst lītuot t.s. “Latgolys karūgu”». lakuga.lv (latg-LTG), 2017-07-22. Skatīts: 2024-07-18.
- ↑ «Latgales karogs ir politiķu nevis latgaliešu strīda ābols». Latgales Laiks (latviešu). 2016-09-12. Skatīts: 2024-07-18.