Neptūnijs

ķīmiskais elements

Neptūnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Np un atomskaitli 93. Tas ir aktinīdu saimes elements. Neptūnijs ir sudrabbalts radioaktīvs metāls. Neptūnijs ir pirmais sintētiskais transurāna elements. Tas mikrodaudzumos ir sastopams urāna rūdā, taču to parasti iegūst no plutonija ražošanas blakusproduktiem. Neptūniju lieto par plutonija–238 izejvielu un to varētu lietot par kodoldegvielu vai kodolieročiem. Savienojumos neptūnijam ir oksidēšanas pakāpes +3, +4, +5,+6, +7.

Neptūnijs
93
2
9
22
32
18
8
2
Np

[237] g/mol

[Rn]5f46d17s2
    
Ar niķeli pārklāta neptūnija sfēra un neptūnija savienojumu krāsa dažādās oksidēšanas pakāpēs
Oksidēšanas pakāpes +3, +4, +5, +6, +7
Elektronegativitāte 1,36
Blīvums 20 450 kg/m3
Kušanas temperatūra 912 K (639 °C)
Viršanas temperatūra 4447 K (4174 °C)

Neptūnijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. To 1940. gadā ieguva Edvins Makmillans (Edwin McMillan) no Kalifornijas Universitātes. Viņš ar neitroniem bombardēja urāna izotopu 238U.

 

Neptūnija nosaukums cēlies no planētas Neptūna, jo Neptūns ir nākamā planēta aiz Urāna, tāpat kā neptūnijs ir nākamais elements aiz urāna.

Atrašanās dabā

labot šo sadaļu

Neptūnijs ir mākslīgs ķīmiskais elements. Tas dabā nav atrodams.

Visstabilākais neptūnija izotops ir 237Np, kura pussabrukšanas periods ir 2,144 miljoni gadu.[1] Neptunija–236 pussabrukšanas periods ir 153 tūkstoši gadu.[1] Kopumā ir zināms 21 neptūnija izotops, kuru masas skaitlis ir no 225 līdz 245.

Fizikālās īpašības

labot šo sadaļu

Neptūnijs ir sudrabbalts, elastīgs metāls. Tam ir trīs veidu kristāliskās struktūras: rombiskā, tetragonālā un kubiskā singonija. Pārvēršanās temperatūras ir 280 °C un 577 °C.

Visstabilākajam neptūnija izotopam 237Np molmasa ir 237,0482 g/mol, tā blīvums ir 20 450 kg/m3. Neptūnija kušanas temperatūra ir 639 °C. Ekstrapolējot, viršanas temperatūra ir 4174 °C. Standarta elektrodpotenciāls (Np/Np+3) ir –1,856 V.

Ķīmiskās īpašības

labot šo sadaļu

Ķīmiskās īpašības ir ļoti līdzīgas urāna un plutonija īpašībām. Neptūnija savienojumi, kuros tā oksidēšanas pakāpe ir +5 vai +4 ir daudz stabilāki nekā atbilstošie urāna savienojumi.

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Neptunium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 23. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu