Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas Impērija) laikā no 1613. gada līdz 1917. gadam.

Romanovu dinastija
Romanovu dinastijas ģerbonis
Valsts Krievijas Impērija
Augšupējā dzimta Oldenburgas dinastija[1]
Tituli Cars (līdz 1721)
Imperators (no 1721)
Dibinātājs Mihails Fjodorovičs Romanovs
Pēdējais valdnieks Nikolajs II Romanovs
Dibināta 1613 (Romanovi)
1762 (Holšteinas-Gottorpas-Romanovi)
Likvidēta 1917
Tautība Krievu, vācu un lietuviešu

Sākotnēji bajāru dzimta (боярский род Захарьиных-Юрьевых-Романовых). Tās aizsākumi meklējami XIV gs., kad no Lietuvas Maskavā ieradies kāds Glanda (kristīts par Joanu, t.i. Ivanu) Kobila (Гланда Кобыла, arī Гланда Камбила) kalpot lielkņazam Ivanam Kaļitam. Līdz XVI gs. sākumam dēvēti par Koškiniem, pēc tam par Zahariniem. Pateicoties Ivana IV (Rjurikoviču dinastija) laulībām ar Anastasiju Romanovu (Захарьина-Юрьева, Анастасия Романовна), dzimta pietuvojās tronim, bet pēc t.s. juku laika 1613. gadā par caru ievēlēja Mihailu Romanovu, kurš bija Romanovu dinastijas iedibinātājs.

Pēc tam, kad Šlēzvigas-Holšteinas grāfa Frīdriha Kārļa dēls Kārlis Pēteris Ulrihs no Holšteinas-Gotorpas dinastijas 1761. gadā tika kronēts par Krievijas ķeizaru Pēteri III, dinastiju dēvē par Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastiju.[2]

Romanovu dinastijas Krievijas monarhu uzskaitījums

labot šo sadaļu
  • Mihails Romanovs (kr. Михаил Фёдорович Романов, 1596.-1645.), valdīja kā cars 1613.-1645.
  • Aleksejs I Romanovs (kr: Алексей Михайлович Романов, 1629.-1676.), valdīja kā cars 1645.-1676.
  • Fjodors III (kr. Фёдор III Алексеевич Романов, 1661.-1682.), valdīja kā cars 1676.-1682.
  • Sofija Romanova (kr. Софья Алексеевна Романова, 1657.-1704.), valdīja kā mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente 1682.-1689.
  • Ivans V (kr. Иван V, Иоанн V Алексеевич Романов, 1666.-1696.), valdīja kā cars 1682.-1689.
  • Pēteris I Romanovs, saukts "Lielais" (kr. Пётр I Алексеевич Романов, Великий, 1672.-1725.), valdīja kā cars 1682.-1721, kā imperators valdīja 1721.-1725.
  • Pēteris II Romanovs (kr. Пётр II Алексеевич, 1715.-1730.), valdīja kā imperators 1727.-1730.
  • Anna I Romanova (kr. Анна Иоанновна Романова, 1693.-1740.), valdīja kā imperatore 1730.-1740.
  • Anna II (kr. Анна Леопольдовна, 1718.-1746.), Ivana V mazmeita, valdīja kā mazgadīgā Ivana VI reģente 1740.-1741.
  • Ivans VI Romanovs (kr. Иван VI, Иоанн VI Антонович, 1740.-1764.), valdīja kā imperators 1740.-1741.
  • Elizabete Romanova (kr. Елизавета Петровна Романова, 1709.-1761.), valdīja kā imperatore 1741.-1761.

Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija

labot šo sadaļu
 
Holšteinas-Gottorpas Romanovu dinastijai piederīgie Nikolaja I pēcteči. Ar sarkanu apvilkti Krievijas pilsoņu karā nogalināto portreti.
  1. «Romanov Dynasty». New World Encyclopedia. Skatīts: 2009-06-20.
  2. Paši Romanovu dzimtas locekļi nelietoja nekādu uzvārdu mūsdienu izpratnē. Apzīmējums "Romanovi" ir tikai dinastijas apzīmējums (rietumu historiogrāfijā šo dinastiju pēc Pētera III dēvē par Holšteinas-Gottorpas dinastiju: Haus Romanow-Holstein-Gottorp), savukārt vēstures literatūrā ar to tiek precizēts, kurai dinastijai piederīgs konkrētais monarhs (dinastijas apzīmējums nepieciešams, lai sastopot piemēram, īpašvārdu "Pēteris III", uzreiz būtu skaidrs - vai runa ir par Krievijas imperatoru Pēteri III, vai Moldāvijas gospodaru Pēteri III).

Ārējās saites

labot šo sadaļu