Vilhelms Konrāds Rentgens (vācu: Wilhelm Conrad Röntgen,; izrunā: /ˈvɪlhɛlm ˈʁœntɡən/; dzimis 1845. gada 27. martā, miris 1923. gada 10. februārī) bija vācu fiziķis. Viņš 1895. gadā atklāja elektromagnētiskās radiācijas veidu, kuru mūsdienās pazīst kā rentgenstarus jeb X starus. Par to 1901. gadā viņš saņēma pirmo Nobela prēmiju fizikā.[1] Vilhelma Rentgena vārdā nosaukta radiācijas mērvienība rentgens.

Vilhelms Rentgens
Wilhelm Röntgen
Vilhelms Rentgens
Personīgā informācija
Dzimis 1845. gada 27. martā
Lennepa, Reinas province, Prūsijas Karaliste (mūsdienās Vācija)
Miris 1923. gada 10. februārī (77 gadi)
Minhene, Veimāras Republika (mūsdienās Vācija)
Tautība vācietis
Dzīvesbiedre Anna Berta Ludviga
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Šveices Federālais politehniskais institūts (tagad ETH Zürich), Cīrihes Universitāte
Pasniedzēji Augusts Kundts
Studenti Hermans Marhs, Abrams Jofe
Sasniegumi, atklājumi rentgenstaru atklāšana
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1901)

2004. gadā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības lēmumu 111. ķīmiskais elements rentgenijs tika nosaukts par godu Rentgenam.

Rentgenstaru atklāšana

labot šo sadaļu

1895. gadā Vilhelms Rentgens strādāja Vircburgas Universitātē. Gada beigās, eksperimentējot ar elektronstaru cauruli, novēroja fluorescenci uz tuvumā novietota ekrāna, kas klāts ar luminoforu. Viņš secināja, ka ekrāna spīdēšanu izraisījuši katodstari no elektronstaru caurules, kas izsaukuši nezināmu starojumu. Rentgens šos starus nosauca par X stariem, kurus sākotnēji uzskatīja par lādētu daļiņu plūsmu. Tomēr tika noskaidrots, ka tās nav lādētas daļiņas, jo nenoliecās ne elektriskajā, ne magnētiskajā laukā. Toties Rentgens ievēroja, ka šis starojums spēj izspiesties cauri papīram, apģērbam un ādai. Rentgens ieguva arī pirmo rentgenuzņēmumu, kurā redzami plaukstas kauli. Šo attēlu iegūšanas metodi ar rentgenstaru palīdzību sāka izmantot medicīniskajā diagnostikā.

1901. gadā par rentgenstaru atklāšanu Vilhelms Rentgens saņēma Nobela prēmiju fizikā. Pēc tam pagāja vēl vairāki gadi, kamēr pilnībā tika noskaidrots, kā rodas rentgenstari.

  1. «The Nobel Prize in Physics 1901» (angliski). Nobel Foundation. Skatīts: 2014. gada 6. novembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
apbalvojums neeksistēja
Nobela prēmija fizikā
1901
Pēctecis:
Hendriks Lorencs un
Pīters Zēmanis