Visla (poļu: Wisła, vācu: Weichsel, latīņu: Vistula) ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe. Sākas Beskīdos 1106 m vjl kā divas upītes - Bjala Viselka (Biała Wisełka, Baltā Visliņa) un Čarna Viselka (Czarna Wisełka, Melnā Visliņa).

Visla
poļu: Wisła
Izteka Beskīdi
Ieteka Baltijas jūra
Baseina valstis Karogs: Polija Polija
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Slovākija Slovākija
Caurteces valstis Karogs: Polija Polija
Garums 1047 km
Iztekas augstums 1106 m
Vidējā caurtece 1080 m³/s 
Baseina platība 194 424 km² 
Galvenās pietekas Nareva, Sana
Visla Vikikrātuvē

Vislas tecējumu var iedalīt trīs posmos - augštece (līdz Sanas ietekai), vidustece - (no Sanas līdz Bugai) un lejtece (no Bugas līdz ietekai jūrā). Augštece Beskidos - krāčaina, bet jau pie Osvencimas kļūst kuģojama. Vidustecē upes platums ir 600-1000m. Lejtecē tipiska līdzenumu upe ar lēzenu senleju. Augšpus ietekas jūrā veido vairākus atzarus (lielākās Lenivka, Nogata), veido deltu t.s. Vislas Žulavus.

Vislu pirmoreiz rakstos pieminēja Tacits 98.gadā (Vistula). Jau no seniem laikiem Visla bijusi svarīgs dienvidu - ziemeļu tirdzniecības ceļš. Ir viedoklis, ka jau pirms Kristus dzimšanas pa Vislu gājis senais Dzintara ceļš. Arī abas vēsturiskās Polijas galvaspilsētas - Varšava un Krakova atrodas pie Vislas. Tāpat viena no vēsturiski svarīgākajām Baltijas jūras ostām - Gdaņska (Danciga) kļuva bagāta, tirgojoties ar precēm, kuras tika vestas pa Vislas ūdensceļu.

Lielākās pietekas

labot šo sadaļu
  • Dunajeca (Dunajec) - 247 km - labais krasts
  • Sana (San) - 443 km - labais krasts
  • Vepša (Wieprz) - 303 km - labais krasts
  • Pilica (Pilica) - 319 km - kreisais krasts
  • Nareva (Narew) - 448 km - labais krasts
  • Drvenca (Drwęca) - 207 km - labais krasts
  • Brda (Brda) - 238 km - kreisais krasts

Lielākās pilsētas Vislas krastos

labot šo sadaļu
  • Bidgoščas kanāls savieno Vislu ar Oderas baseinu,
  • Dņepras - Bugas kanāls savieno Vislu ar Dņepras baseinu
  • Augustovas kanāls savieno Vislu ar Nemunas baseinu

Ārējās saites

labot šo sadaļu