Pāriet uz saturu

Krasnodara

Vikipēdijas lapa
Krasnodara
pilsēta
Краснодар
Krasnodara
Karogs: Krasnodara
Karogs
Ģerbonis: Krasnodara
Ģerbonis
Krasnodara (Krievija)
Krasnodara
Krasnodara
Krasnodara (Krasnodaras novads)
Krasnodara
Krasnodara
Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E / 45.033; 38.967Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E / 45.033; 38.967
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnodaras novads
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Citi nosaukumi Jekaterinodara
(1794-1920)
Platība
 • Kopējā 294,908 km2
Augstums 25−30 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 1 138 654
 • blīvums 3 861/km²
Mājaslapa krd.ru
Krasnodara Vikikrātuvē

Krasnodara (krievu: Краснодар) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes. Krasnodaras novada administratīvais centrs. Kubaņas reģiona vēsturiskais centrs. Kubaņas kazaku galvenais centrs.

Pašlaik Krasnodara ir viens no lielākajiem Krievijas ekonomiskajiem centriem. Tā ir viena no visstraujāk augošajām Krievijas pilsētām un devītā visstraujāk augošā pilsēta Eiropā.[3] Tomēr atšķirībā no lielākās daļas lielo pilsētu, Krasnodaras ekonomika ir postindustriāla. Tās pamatā galvenokārt ir pakalpojumu nozare.

Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 1 138 654 (2024. gadā), tā ir 12. lielākā pilsēta Krievijā. Krasnodaras aglomerācijā dzīvo 1 728 678 cilvēki (2023. gadā), kas ir 8. lielākā aglomerācija valstī.[4]

Kubaņas kazaku obelisks

Līdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja Krimas hanistei, kas pēc Kučuk-Kainardžas līguma parakstīšanas kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene Katrīna II Lielā izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai.

Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras Krievu—turku karā 1793. gadā, kad Kubaņas upes krastā uz Osmaņu impērijai piederošās Čerkesijas robežas tika uzbūvēts Jekaterinodaras (‘Katrīnas dāvanas’) cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu kazaku pilsētu. Kopš 1888. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. 1897. gadā pilsētā tika atklāts obelisks par godu Kubaņas kazaku 200 gadu valdīšanai Jekaterinodarā.

Krievijas pilsoņu kara laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan balto, gan sarkano rokās. Daudzi Kubaņas kazaki atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem.

Otrā pasaules kara laikā Krasnodaru no 1942. gada 12. augusta līdz 1943. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna.

20. gadsimta 70.-80. gados pilsētas nomalē tika masveidā attīstīti rajoni, kas sastāv no standarta paneļu māju sērijām. 1973. gadā Krasnodaras dienvidaustrumu daļā tika uzbūvēta Krasnodaras ūdenskrātuve, lai nodrošinātu ražošanas un meliorācijas darbību izpildi.

Kopš 90. gadu sākuma daudzām pilsētas ielām tika atgriezti to iepriekšējie nosaukumi. 2004. gadā pilsētai tika pievienotas Kalininas un Paškovskas ciemati. Krasnodaras iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar migrācijas procesiem.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnodaras pilsēta ir sadalīta 4 iekšpilsētas (administratīvajos) apriņķos, kuru pakļautībā ir 5 lauku apriņķi, kuros ietilpst 29 lauku apdzīvotas vietas.

Karte Apriņkis Platība,

km²

Iedzīvotāju skaits (2022)
Rietumu 22 199 511
Karasunskas 152 306 131
Prikubanskas 474 404 884
Centrālais 28,5 188 818

Krasnodaras aglomerācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krasnodaras aglomerācija ilgu laiku bija viena no nedaudzajām miljonu aglomerācijām Krievijā, kurā bija pilsēta, kas nebija miljonu pilsēta. Aglomerācijas iedzīvotāju skaits tuvojas pusotram miljonam. Krasnodaras aglomerācija ir starpreģionāla, tajā ietilpst vairākas gan Krasnodaras novada, gan Adigejas Republikas teritorijas.

Iedzīvotāju skaits
1856 1897 1913 1914 1923 1926 1931 1937 1939 1956 1959 1962
8900 65 606 102 000 102 200 144 327 158 460 170 059 168 135 203 806 271 000 313 110 354 000
1967 1970 1973 1975 1976 1979 1982 1985 1986 1987 1989 1990
407 000 464 147 505 000 535 000 535 000 560 438 588 000 602 000 603 000 623 000 620 516 626 000
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002
631 000 635 000 636 000 638 000 645 000 647 000 650 000 647 400 643 400 639 000 634 700 646 175
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
646 200 719 400 715 400 710 400 709 000 709 800 710 686 744 995 744 900 763 899 784 048 805 680
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2023 2024
829 677 853 848 881 476 899 541 918 145 932 629 1 099 344 1 121 291 1 138 654

Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanas rezultātiem pilsētā dzīvoja šādu tautību pārstāvji — krievi (86,82 %), armēņi (1,88 %), ukraiņi (0,51 %), adigi (0,35 %) un citi.

Krasnodara ir nozīmīgs izglītības centrs. Pilsētā atrodas 15 ģimnāzijas, 5 liceji, 110 vispārizglītojošās un 20 specializētās skolas, kā arī 7 nevalstiskie liceji un skolas.

Pilsētā atrodas vairākās augstākās izglītības iestādes, tostarp:

Vides situāciju Krasnodarā pētnieki raksturo kā saspringtu. Īpaši aktuāla ir atmosfēras piesārņojuma problēma, ko rada autotransports. Pilsētas teritorijās, caur kurām iet galvenie autoceļi, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīda satura pieļaujamās normas tiek pārsniegtas no 1,5 līdz 7 reizēm.[5]

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Krasnodarā bija visvairāk reģistrēto automašīnu uz vienu iedzīvotāju starp Krievijas pilsētām. Ja Maskavā šis rādītājs ir 417 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, tad Krasnodarā — 437 automašīnas. Tranzīta transportam ir liela nozīme vasarā, kad satiksmes plūsma palielinās līdz 2 miljoniem automašīnu.

Arī pilsētas ūdenstilpēm ir augsta antropogēnā slodze. Ūdenī vairākas reizes ir pārsniegtas kaitīgo vielu, tostarp vara savienojumu, dzelzs, naftas ogļūdeņražu, nitrātu, pieļaujamās koncentrācijas.

Krasnodarā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]