Metrs: Atšķirības starp versijām
papildināts. |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''Metrs''' (simbols: '''m''') ir [[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskās mērvienību sistēmas]] (SI) garuma [[SI pamatvienības|pamatmērvienība]], kas ir vienāda ar [[attālums|attālumu]], ko [[gaismas ātrums|gaisma veic]] vakuumā {{nobr|1/299 792 458}} [[sekunde|sekundēs]]. [[CGS sistēma|CGS sistēmā]] garuma pamatmērvienība ir [[centimetrs]]. |
'''Metrs''' (simbols: '''m''') ir [[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskās mērvienību sistēmas]] (SI) garuma [[SI pamatvienības|pamatmērvienība]], kas ir vienāda ar [[attālums|attālumu]], ko [[gaismas ātrums|gaisma veic]] vakuumā {{nobr|1/299 792 458}} [[sekunde|sekundēs]]. [[CGS sistēma|CGS sistēmā]] garuma pamatmērvienība ir [[centimetrs]]. |
||
Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā [[Francija|Francijā]], un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar {{nobr|1/10 000 000}} daļu no tā [[Zeme]]s [[meridiāns|meridiāna]] garuma, kas ir novilkts caur [[Parīze|Parīzi]] no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] līdz [[ekvators|ekvatoram]].<ref name="nist"/> Mērvienības nosaukums ir radies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda {{gree|μέτρον}} (''metron''), kas nozīmē "mērs", "[[lineāls]]". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar [[stienis|stieņa]] garumu, kas bija izgatavots no [[platīns|platīna]] (90%) un [[irīdijs|irīdija]] (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē [[Starptautiskais svaru un mēru birojs|Starptautiskajā svaru un mēru birojā]] (''Bureau international des poids et mesures''). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā {{nobr|1 650 763,73}} reizes ietilpa [[kriptons|kriptona]]-86 atomu izstarotās [[oranža krāsa|oranžas]] gaismas [[viļņa garums]]. Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko [[gaismas ātrums|gaisma veic]] vakuumā {{nobr|1/299 792 458}} [[sekunde|sekundēs]], ir spēkā kopš 1983. gada.<ref name="nist"/> |
Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā [[Francija|Francijā]], un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar {{nobr|1/10 000 000}} daļu no tā [[Zeme]]s [[meridiāns|meridiāna]] garuma, kas ir novilkts caur [[Parīze|Parīzi]] no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] līdz [[ekvators|ekvatoram]].<ref name="nist"/> Mērvienības nosaukums ir radies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda {{gree|μέτρον}} (''metron''), kas nozīmē "mērs", "[[lineāls]]". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar [[stienis|stieņa]] garumu, kas bija izgatavots no [[platīns|platīna]] (90%) un [[irīdijs|irīdija]] (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē [[Starptautiskais svaru un mēru birojs|Starptautiskajā svaru un mēru birojā]] (''Bureau international des poids et mesures''). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā {{nobr|1 650 763,73}} reizes ietilpa [[kriptons|kriptona]]-86 atomu izstarotās [[oranža krāsa|oranžas]] gaismas [[viļņa garums]]. Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko [[gaismas ātrums|gaisma veic]] vakuumā {{nobr|1/299 792 458}} [[sekunde|sekundēs]], ir spēkā kopš 1983. gada.<ref name="nist"/> |
||
== SI daudzkārtņi == |
== SI daudzkārtņi == |
||
Pašreizējā versija, 2021. gada 21. maijs, plkst. 15.02
- Šis raksts ir par mērvienību. Par Latvijas rokgrupu skatīt rakstu Metrs (grupa).
Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. CGS sistēmā garuma pamatmērvienība ir centimetrs.
Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā Francijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar 1/10 000 000 daļu no tā Zemes meridiāna garuma, kas ir novilkts caur Parīzi no Ziemeļpola līdz ekvatoram.[1] Mērvienības nosaukums ir radies no grieķu vārda μέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna (90%) un irīdija (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums. [2] Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.[1]
SI daudzkārtņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Metra pozitīvie daudzkārtņi | Metra negatīvie daudzkārtņi |
|---|---|
|
Sakarības ar citām garuma mērvienībām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Metrs (m) | Colla (in) | Pēda (ft) | Jards (yd) | |
|---|---|---|---|---|
| 1 m | = 1 | ≈ 39,370 | ≈ 3,2808 | ≈ 1,0936 |
| 1 in | = 0,0254 | = 1 | ≈ 0,083333 | ≈ 0,027778 |
| 1 ft | = 0,3048 | = 12 | = 1 | ≈ 0,33333 |
| 1 yd | = 0,9144 | = 36 | = 3 | = 1 |
Atvasinātās vienības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mērvienība metrs ir dažu atvasināto mērvienību pamatā, piemēram, kvadrātmetrs (mēra laukumu), kubikmetrs (tilpumu). Metrs ir arī daļa no citu lielumu mērvienībām, piemēram, ātrumu mēra metros sekundē, paātrinājumu — metri sekundē ik sekundi, spēku — kilograms × metrs sekundē ik sekundi utt.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: metrs |
- ↑ 1,0 1,1 «Unit of length (meter)» (angliski). National Institute of Standards and Technology. Skatīts: 2011-11-06.
- ↑ V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 15. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metrs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
|