Pāriet uz saturu

Skvalēns

Vikipēdijas lapa
Skvalēns

Skvalēna struktūrformula

Skvalēna molekulas modelis
Ķīmiskā formula C30H50
Molmasa 410,71 g/mol
Blīvums 855 kg/m3
Kušanas temperatūra -100 °C
Viršanas temperatūra 285 °C pie 25 mmHg

Skvalēns (2,6,10,15,19,23-heksametil-2,6,10,14,18,22-tetrakozaheksaēns) ir nepiesātinātais ogļūdeņradis ar sešām izolētām (nekonjugētām) dubultsaitēm. Skvalēns pieder pie triterpēniem un tai pašā laikā tā ķīmiskā struktūra ir tuva karotinoīdiem. Skvalēns ir eļļains šķidrums.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skvalēns dabā lielākos daudzumos sastopams dažu zivju, piemēram, haizivju aknās, arī daudzos augos un raugā. Tā kā skvalēns ir daudz vieglāks par ūdeni, tas palīdz haizivīm peldēt, jo tām nav peldpūšļa.
Skvalēnu var atrast visos augstākajos organismos, tai skaitā cilvēka organismā, jo tas ir steroīdu, piemēram, holesterīna bioķīmiskais priekštecis.

Skvalēnu iespējams ķīmiski sintezēt no farnezola, taču vieglāk to iegūt no dabā sastopamām izejvielām.

Skvalēnu lieto kosmētikā kā mitrinātāju.