Pāriet uz saturu

Artērija

Vikipēdijas lapa
Artērija
Artērijas diagramma
Detaļas
Identifikatori
Latīņu Arteria (daudzskaitlī: arteriae)
MeSH D001158
TA98 A12.0.00.003
A12.2.00.001
TA2 3896
FMA 50720
Anatomiskā terminoloģija
Artērijas šķērsgriezums

Artērija (no sengrieķu: ἀρτηρία, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā). Efektīvais arteriālo asiņu tilpums ir tas ārpusšūnu šķidrums, kas aizpilda artēriālo sistēmu.

Artērijām ir blīvas, elastīgas sieniņas, un tas var izturēt ļoti lielu spiedienu. Artēriju sienās ir daudz gludo muskuļaudu, tāpēc artērijas var sašaurināties un paplašināties, tādējādi mainot asiņu pieplūdi orgāniem. No artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.

Vairums artēriju ķermenī atrodas dziļi pie skeleta un sadalās mazāka diametra asinsvados, kuriem sienas ir plānākas. Vissīkākās artērijas sauc par arteriolām. Arteriolas sazarojas sīkāk un pāriet kapilāros.

Ķermenī ir dažādu veidu artērijas.

Plaušu artērijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaušu artērijās tiek pārnestas asinis, kuras atgriežas no ķermeņa uz plaušām, kurās notiek gāzu maiņa: oglekļa dioksīds tiek apmainīts pret skābekli.

Sistēmiskās artērijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistēmiskās artērijas piegādā asinis uz arteriolām, kas pēc tam sazarojas kapilāros, kur notiek gāzu maiņa.

Aorta ir vislielākais cilvēka asinsvads. Aorta sākas no kreisā sirds kambara. Tā sazarojas sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas.

Arteriolas ir mazākās artērijas, kuras palīdz regulēt asins pieplūdi orgāniem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]