Heistingsas kauja

Heistingsas kauja
	Daļa no Anglijas normaņu iekarošanas
	; Anglijas hronika — Harolda II nāve (1864)
Datums	1066. gada 14. oktobris
Vieta	netālu no Heistingsas (Īstsaseksa)50°54′43″N 0°29′15″E / 50.91194°N 0.48750°EKoordinātas: 50°54′43″N 0°29′15″E / 50.91194°N 0.48750°E
Iznākums	anglosakšu sakāve
Karotāji
Normaņi	Anglosakšu Anglija
Komandieri un līderi
Viljams I Iekarotājs	Harolds II Godvinsons †; Girts Godvinsons †
Spēks
no 7000 līdz 12000 karotāju	no 5000 līdz 13000 karotāju

Heistingsas kauja (angļu: Battle of Hastings; 1066. gada 14. oktobris) bija kauja starp Harolda II Godvinsona vadīto anglosakšu armiju un Viljama Iekarotāja normaņu karaspēku. Tās iemesls bija Anglijas Karalistes tronis.

Pēc karaļa Edvarda Gr��ksūdzētāja, kuram nebija mantinieku, nāves 1066. gada sākumā, anglosakši ievēlēja par savu karali Haroldu II, tomēr Edvards Grēksūdzētājs testamentā par troņa mantinieku nosauca savu brālēnu, Normandijas hercogu Viljamu, kurš pārstāvēja normaņus. 1066. gada septembra beigās Viljams ar savu karaspēku izsēdās Anglijas Karalistes krastos un devās tās iekšienē.

1066. gada 14. oktobrī anglosakšu un normaņu karaspēks netālu no Heistingsas sadūrās kaujā, kurā Harolds II krita un anglosakšu karaspēks tika sakauts. Šīs uzvaras rezultātā Viljamam atvērās vārti uz Angliju. Pēc neilgas pretošanās tika pakļauta Londona. Pēc tam anglosakšu aristokrātija atzina Viljama tiesības uz troni un jau 1066. gada 26. decembrī viņš tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I.

Anglosakšu valsts tika sagrauta. Normaņi Anglijā iedibināja feodālismu un spēcīgu, centralizētu karaļa varu pēc Eiropas parauga. Šī izmaiņas deva jaunu grūdienu valsts attīstībai un drīz tā piedzīvoja uzplaukumu.

Audiovizuālās norādes

Heistingsas kauja 1066. gadā Animācijas filma. (krieviski)

Atsauces

Ārējās saites

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.