1. gadsimts

Vidējos Austrumos pastāvēja Partas lielvalsts un Kušānu valsts, kas aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Kušānu lielvalsts izveidojās pēc Indo-grieķu valsts sabrukuma, tajā valdošās reliģijas bija budisms un zoroastrisms. Haņu dinastijas periods Ķīnā.

14. gadā mira pirmais Romas impērijas imperators Oktaviāns. Viņa pēcnācējs Tiberijs vadīja kampaņas Panonijā, Rētijā, Ilīrijā un Ģermānijā, izveidojot impērijas ziemeļu robežas. Imperators Klaudijs iekaroja Trāķiju, Noriku, Pantīliju, Līkiju un Jūdeju.

66. gadā sākās ebreju sacelšanās Palestīnā, kas pārauga asiņainā, 4 gadus ilgā karā pret romiešu okupāciju. Romiešu karavadonis Tits, vēlākais Romas imperators, 70. gadā ieņēma un izpostīja Jeruzalemi, kā arī izsūtīja lielu daļu ebreju no viņu dzimtās zemes.

• 98. gadā Kornēlijs Tacits savā grāmatā „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” (De origine, moribus ac situ Germanorum) aprakstīja arī aistu ciltis (aestorium gentes).

• Kristietības sākums
• Romas impērijas izplešanās
• Vezuva izvirduma laikā tiek iznīcināta Pompeju pilsēta
• Budisms sasniedz Ķīnu
• Tacits piemin aistus (baltus) un suionus (zviedrus)
• Romā tiek uzcelts Kolizejs
• Goti apmetas Ziemeļpolijā

• Jēzus Kristus
• Plīnijs Vecākais
• Tacits
• Nerons