Pāriet uz saturu

Apstākļi

Vikipēdijas lapa
Piemēri
Šajos piemēros apstāklis ir atzīmēts treknrakstā.
  1. Visu savu dzīvi amatnieks smagi strādāja.
  2. Mēs strādājam pļavā.
  3. Viņš devās uz ASV strādāt par skolotāju.

Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas norāda darbības apstākļus un apstākļa vārda vai īpašības vārda mēru. Apstākļus iedala sešās grupās: laika, vietas, veida, cēloņa, nolūka un mēra apstākļos. Vienkāršie apstākļi var būt izteikti ar patstāvīgu vārdu vai arī ar patstāvīgu vārdu kopā ar prievārdu.[1] Saliktie apstākļi var tikt izteikti ar nedalāmiem vārdu savienojumiem un saliktu nosaukumu.[1]

Savrupinot ar komatiem atdala tikai viena veida apstākļus.

Paveids Jautājumi, uz kuriem atbild
Cēloņa apstāklis kāpēc?, kādēļ?, no kā?
Laika apstāklis kad?, cik ilgi?, no kura laika?, līdz kuram laikam?
Mēra apstāklis cik?, cik lielā mērā?
Nolūka apstāklis kādēļ?, kādā nolūkā?, pēc kā?
Veida apstāklis kā?, kādā veidā?
Vietas apstāklis kur?, kurp?, no kurienes?, uz kurieni?
  1. 1,0 1,1 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 30. lpp. ISBN 9984-11-109-1.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]