Pāriet uz saturu

Instinkts

Vikipēdijas lapa
Suņiem instinkts liek pēc saslapināšanās nopurināties

Instinkts (latīņu: instinctus — ‘mudinājums’) ir iedzimts, cilvēkam un katrai dzīvnieku sugai raksturīgs izturēšanās formu kopums.[1]

Instinktiem ir izšķiroša nozīme dzīvnieku pasaulē, piemēram, zivīm ir instinktīva spēja doties uz nārsta vietām, savukārt putniemmigrēt uz siltākām vai piemērotākām vietām atkarībā no sezonas. Šāda uzvedība ir būtiska, lai nodrošinātu dzīvnieku sugu izdzīvošanu un vairošanos, kā arī pielāgošanos apkārtējās vides izmaiņām.

Cilvēkam instinkti izpaužas gan fiziskās, gan emocionālās reakcijās, piemēram, izsalkuma, izsargāšanās no briesmām vai piesardzības sajūtās, kas palīdz uzturēt drošību un izdzīvošanu. Instinktīvas reakcijas bieži notiek zemapziņas līmenī un var ietekmēt uzvedību pat tad, ja indivīds to neapzinās pilnībā. Cilvēka instinktu izpausmi var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, alkohola lietošana vai emocionāls uzbudinājums, kas var samazināt pašsavaldīšanos un apziņas kontroli pār instinktīvo uzvedību. Tādos gadījumos instinkti var vājināties vai izpausties neparedzētos veidos, jo tiek traucēti normālie bioloģiskie procesi un smadzeņu darbība.

  1. Populārā medicīnas enciklopēdija. Izdevniecība "Rīga". 1976. 253. lpp.