Īru valoda (Gaeilge, līdz 1948. gadam rakstīja Gaedhilge) ir ķeltu saimes valoda, viena no trim gēlu valodām, kurā runā daļa īruĪrijā, tā arī Apvienotajā Karalistē un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz angļu valodas), kā arī kopš 2007. gada 1. janvāra viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.[1] Tai visradniecīgākās ir skotu gēlu un meniešu valodas.

Īru valoda
Gaeilge 
Izruna: IPA: [ˈgeːlʲɟə]
Valodu lieto: Karogs: Īrija Īrija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija
Reģions: Britu salas
Pratēju skaits: Dzimtā valoda: 355 000
Kopā: 1 860 000
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ķeltu
  Salu ķeltu
   Gēlu
    Īru valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (īru ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Īrija Īrija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Ziemeļīrija
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Regulators: Foras na Gaeilge
Valodas kodi
ISO 639-1: ga
ISO 639-2: gle
ISO 639-3: gle 

Īru valodā runājošo procentuālais īpatsvars Īrijā un Ziemeļīrijā 2011. gadā

Kādreiz plaši lietota valoda Īrijas salā, īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu minoritātes valodu pašu zemē. No 4 miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī,[2] savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par Gēltahtu (An Ghaeltacht). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz.

Pirmās īru valodā, precīzāk — senajā īru valodā, rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot ogama zīmes, un atrasti Īrijas salā un Lielbritānijas salas rietumu krastos.

  1. «Rumāņu, bulgāru un Īrijas gēlu valoda kļūst par oficiālajām ES valodām». tvnet.lv. 2007. gada 1. janvāris. Skatīts: 2008. gada 23. februārī.
  2. "Īrijas pirmo valsts valodu neprot vairākums iedzīvotāju". Diena. 2011. gada 5. decembris. Atjaunināts: 2012. gada 21. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu