Ass valstis

Militāra savienība starp valstīm, kas tika sakautas Otrajā pasaules karā

Ass valstis (vācu: Achsenmächte, itāļu: Potenze dell'Asse, japāņu: 枢軸国) ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju. Ass valstu līgumam 1940.–1942. gadā pievienojās vairums Vācijas un Japānas sabiedroto valstu.

Ass valstis un to kolonijas — zilā krāsā, Sabiedrotās valstis un to kolonijas — zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas — pelēkā krāsā.
 
1940. gada 27. septembra Trīspusējais pakts ar Ass valstu zīmogiem (variants japāniski).

Terminu pirmo reizi lietoja Benito Musolīni 1936. gada 2. novembrī, kad pēc Itālijas un Vācijas draudzības līguma parakstīšanas viņš runāja par Romas—Berlīnes asi, ap kuru pārējās Eiropas valstis varēs riņķot.

Šis pakts tika parakstīts pēc tam, kad Itālija, kas sākotnēji bija opozīcijā Vācijai, saņēma starptautisku nosodījumu Nāciju līgā par tās iebrukumu Etiopijā. Abas valstis arī kopīgi sniedza atbalstu Fransisko Franko vadītajai armijai Spānijas pilsoņu kara laikā. 1939. gada maijā šo līgumu pārveidoja par militāru aliansi, ko Musolīni ierosināja saukt par “Tērauda paktu” (itāļu: Patto d'Acciaio, vācu: Stahlpakt). 1940. gada 27. septembrī Berlīnē tika parakstīts trīspusējs līgums starp Vāciju, Itāliju un Japānu. Novembrī tam pievienojās arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Otrā pasaules kara sākuma posmā pēc Molotova—Ribentropa pakta un Austrumeiropas sadalīšanas ietekmes zonās 1940. gada 13.—14. novembrī pēc Staļina iniciatīvas Berlīnē notika Molotova un Ribentropa sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Pēc Vācijas piedāvājuma PSRS pienācās Britu Indija un Vidējie Austrumi, ieskaitot Irānu un Persijas līča arābu zemes. Tomēr PSRS pieprasīja arī Turciju un Balkānu valstis, tādēļ sarunas nenoveda pie PSRS pievienošanās Ass valstu militārajai savienībai.[1]

1941. gada martā Ass valstu paktam pievienojās arī Bulgārija un Dienvidslāvija, kas bija krasā pretstatā PSRS priekšlikumiem par interešu zonu sadali Balkānos. Jau pēc divām dienām ar angļu palīdzību Dienvidslāvijas valdība tika gāzta, un 6. aprīlī Vācija sāka militāru iebrukumu Dienvidslāvijā un Grieķijā, kas beidzās ar abu valstu okupāciju.

Dalībvalstis

labot šo sadaļu

Ass valstu sabiedrotās valstis

labot šo sadaļu
  •   Irākas Karaliste (neparakstīja Ass valstu līgumu, pieteica karu Lielbritānijai 1941. gada 9. maijā)
  •   Somija (neparakstīja Ass valstu līgumu, pieteica karu PSRS 1941. gada 25. jūnijā)

1942. gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika, PSRS ("Lielais četrinieks"), 9 Centrālamerikas un Karību reģiona valstis, 5 Britu Sadraudzības valstis un 8 okupēto valstu trimdas valdības parakstīja pret Ass valstīm vērstu Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurai vēlāk pievienojās lielākā daļa citu valstu valdību.

  1. Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.

Ārējās saites

labot šo sadaļu