Jūra

liela sāļūdens ūdenstilpe

Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.[1]

Baltijas jūra pie Liepājas

Jūras iedala malas, iekšējās un epikontinentālajās jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības.

Jūras oficiāli var izdalīt Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir 1953. gadā izdotais S-23 Limits of Oceans and Seas. 1986. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par Japāņu jūru, tas netika ratificēts.

Nav acīmredzamas atšķirības starp līci, ko parasti no trim pusēm ietver sauszeme, un tāda paša veida jūru. Jūras vai līča nosaukums piešķirts vēsturiski, kā divām blakus esošām malas jūrām — Arābijas jūrai un Bengālijas līcim, vai vairākām Vidusjūras jūrām, kas līdzīgākas līčiem.[2]

Saulriets jūrā

Okeānu jūru saraksts

labot šo sadaļu

Ārpuszemes jūras

labot šo sadaļu

Mēness jūras (Lunar maria) ir plaši bazalta laukumi uz Mēness. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz Marsa virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir Vastitas Borealis; citi ietver Hellas Planitia un Argyre Planitia. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz Eiropas. Uz Titāna virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām.

  1. Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 211. lpp.
  2. Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 102. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

Ārējās saites

labot šo sadaļu