Pjasina (krievu: Пясина) ir Sibīrijas upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu. Nosaukums cēlies no ņencu valodas un nozīmē ‘bezmeža līdzenums’ (tundra) vai ‘melnā koka upe’.

Pjasina
Pjasinas baseins
Pjasinas baseins
Pjasina (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Pjasina (Krasnojarskas novads)
Pjasina
ieteka
ieteka
Pjasina (Krievija)
Pjasina
ieteka
ieteka
Izteka Pjasinas ezers
70°03′37″N 88°04′04″E / 70.06028°N 88.06778°E / 70.06028; 88.06778
Ieteka Pjasinas līcis
73°53′12″N 87°04′21″E / 73.88667°N 87.07250°E / 73.88667; 87.07250Koordinātas: 73°53′12″N 87°04′21″E / 73.88667°N 87.07250°E / 73.88667; 87.07250
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 818 km
Iztekas augstums 28 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 28 m  
Vidējā caurtece 2550 m³/s 
Gada notece 82 km³ 
Baseina platība 182 000 km² 
Galvenās pietekas Dudipta, Agapa
Pjasina Vikikrātuvē

Upe sākas no Pjasinas ezera ziemeļiem Putoranas plato. Plūst dienvidu—ziemeļu virzienā, līdz Dudiptas pietekai plūst pa šauru ieleju, zemāk — pa Ziemeļsibīrijas zemieni. Lejpus Puras pietekas izlaužas caur Birrangas kalniem pa šauru ieleju un tālāk atkal plūst kā līdzenumu upe. Upes garums ir 818 km.[1] Pie ietekas Karas jūras Pjasinas līcī veido plašu estuāru. Lielākās pietekas ir Dudipta, Jangoda, Tareja (labās) un Agapa, Pura (kreisās). Aizsalst septembra beigās, ledus iziet jūnijā.[2] Kuģojama līdz bijušajam Krestu ciemam, mazākiem kuģiem — visā garumā.

Upes lejteci pomori zinājuši jau 1605. gadā, bet vēlāk informācija zudusi. No jauna atklāja 1740. gadā Dmitrijs Sterļegovs un aprakstīja 1741. gadā Semjons Čeļuskins.

Krasti mazapdzīvoti, pastāvīgu apdzīvoto vietu nav. Ustjtarejas, Krestu un citi ciemi apdzīvoti tikai sezonāli. Lejtecē slēgtā Pjasinas polārstacija. Upi regulāri piesārņo Noriļskas metalurģiskā kombināta notekūdeņi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu