Vitebska

pilsēta Baltkrievijā

Vitebska (krievu: Витебск), arī Vicjebska un Vicebska (baltkrievu: Віцебск) ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs. Krievijas Impērijas laikā pilsēta bija Vitebskas guberņas centrs. Vitebskas guberņā ietilpa arī Latgale.

Vitebska
Віцебск, Витебск
Vitebska
Vitebska
Karogs: Vitebska
Karogs
Ģerbonis: Vitebska
Ģerbonis
Vitebska (Baltkrievija)
Vitebska
Vitebska
Koordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444°N 30.19528°E / 55.19444; 30.19528Koordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444°N 30.19528°E / 55.19444; 30.19528
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Vitebskas apgabals
Rajons apgabala pilsēta
Pirmoreiz minēta 974.
Magdeburgas tiesības 1597.
Citi nosaukumi Witebskpoļu
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 358 395
Mājaslapa http://www.vitebsk.gov.by/
Vitebska Vikikrātuvē

Pilsēta nosaukta par godu tai cauri tekošai Daugavas pietekai — Vicbai.

Pēc valodnieka Vladimira Toporova uzskata, upes nosaukums ir baltu cilmes un sastāv no zilbēm Vid-up, kas lietuviešu un latviešu valodā nozīmē vienu un to pašu — vidus.[2]

Rakstos pirmoreiz pieminēta 1021. gadā, tomēr par pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 974. gads (arī 914., 947.),[3] kad Kijivas Krievzemes kņaziene Olga dibinājusi pilsētu kriviču apmetnes vietā.

Vitebska 12. gadsimtā ietilpa neatkarīgajā Polockas kņazistē un bija tirdzniecības centrs starp Baltijas un Melno jūru. 13. gadsimta vidū Vitebskas kņazi nokļuva Smoļenskas kņazu atkarībā. 1274. gadā Zelta Ordas hans Mengu-Timurs padarīja Smoļenskas kņazu Gļebu Rostislaviču par savu vasali un arī Vitebska bija spiesta maksāt meslus Zelta Ordas mongoļu valdniekiem.

1320. gadā tā tika iekļauta Lietuvas Dižkunigaitijā, bet 1569. gadā — Polijas-Lietuvas valstī. 1597. gadā Vitebskai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1772. gadā Pirmajā Polijas dalīšanā Vitebska tika iekļauta Krievijas Impērijā.

Krievijas sastāvā Vitebska kļuva par ievērojamu ebreju centru, 20. gadsimtā sākumā to bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem. No 1892. līdz 1919. gadam Vitebskā darbojās Jehudas Pena (dzīvojis arī Daugavpilī un Rīgā) ebreju mākslas skola. Pena skolnieku vidū bija Els Ļisickis, Marks Šagāls un Osips Zadkins. Kopš 1921. gada Vitebska bija Baltkrievijas PSR sastāvā, bet kopš 1991. gada - neatkarīgajā Baltkrievijā. Otrā pasaules kara laikā Vitebskas vecā apbūve tika nopostīta.

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir baltkrievi (80,47 %), krievi (12,67%). Pēc reliģiskās piederības — apmēram 80% no ticīgajiem ir pareizticīgie.

Vitebskas mākslas skolā mācījušies Els Ļisickis, Marks Šagāls un Osips Zadkins. Vēlāk par mākslas pasniedzēju strādājis Kazimirs Maļevičs.

Vitebskā dzimuši:

Baltkrievijas augstākajā futbola līgā spēlē Vitebskas komanda FK Vicebsk.

  1. Q125194897.
  2. В. Н. Топоров Балтийский элемент в гидронимии Поочья II // Балто-славянские исследования 1989. — С. 63-64.
  3. Шишанов В. 974, 947 или 914? // Витебский проспект. 2005. № 45. 10 нояб. С.3.

Ārējās saites

labot šo sadaļu