Jelgavas novads

Jelgavas novads
	Jelgavas novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Jelgava
Kopējā platība:	1 604,1 km2
• Sauszeme:	1 556,8 km2
• Ūdens:	47,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	32 053
Blīvums (2024):	20,6 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2024-):	Ilze Vītola (pienākumu izpildītāja) (LZS)
Mājaslapa:	www.jelgavasnovads.lv/lv/

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem, ziemeļos ar Mārupes novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Jelgavas novadu veido 16 pagasti: Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.

Daba

Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, dienviddaļa — Zemgales līdzenumā. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems), māls (Kalnciems, Tetele, Āne, Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs, Drabiņu purvs).^[3]

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.^[3]

Upes

Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Svitene, Sesava, Vircava, Platone.

Ūdenstilpes

Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.^[3]

Vēsture

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozes kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā,^[3] kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1967	38 447	—
1979	38 616	+0.4%

Gads	Iedz.	±%
1989	39 135	+1.3%
2000	37 337	−4.6%

Gads	Iedz.	±%
2011	34 402	−7.9%
2021	31 516	−8.4%

Līdz 2007. gadam iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā pakāpeniski pieauga, taču kopš 2008. gada sarūk.^[5]

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[6]^[7]
1.	Ozolnieki	Ciems	Ozolnieku	4260
2.	Kalnciems	Ciems	Kalnciema	1714
3.	Eleja	Ciems	Elejas	1574
4.	Āne	Ciems	Cenu	1336
5.	Brankas	Ciems	Cenu	930
6.	Līvbērze	Ciems	Līvbērzes	889
7.	Nākotne	Ciems	Glūdas	764
8.	Svēte	Ciems	Svētes	625
9.	Zaļenieki	Ciems	Zaļenieku	575
10.	Mežciems	Ciems	Jaunsvirlaukas	568

Nacionālais sastāvs

Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[8]

Latvieši (23368)			72.5%
Krievi (4806)			14.9%
Baltkrievi (1508)			4.7%
Ukraiņi (695)			2.2%
Lietuvieši (687)			2.1%
Poļi (487)			1.5%
Čigāni (19)			0.1%
Igauņi (14)			0.0%
Ebreji (6)			0.0%
Cita un neizvēlēta (653)			2.0%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Ievērojamas vietas

Attēlu galerija

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 477. lpp.
↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
↑ «Novads :: Jelgavas novada pašvaldība». www.jelgavasnovads.lv. Skatīts: 2022-09-10.
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 22.11.2023.

Ārējās saites

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Skatīt arī

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[LPE-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 477. lpp.

[4] ttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/

[5] «Novads :: Jelgavas novada pašvaldība». www.jelgavasnovads.lv. Skatīts: 2022-09-10.

[6] PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

[7] LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

[8] «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 22.11.2023.

[1]