Pāriet uz saturu

Tamilu valoda

Vikipēdijas lapa
Tamilu valoda
தமிழ் tamiḻ 
Izruna: IPA: [t̪ɐmɨɻ]
Valodu lieto: Indijā, Šrilankā, Singapūrā, kur šai valodai ir oficiāls statuss, kā arī Malaizijā, Maurīcijā, Reinjonā un emigrantu kopienās visā pasaulē[1]
Pratēju skaits: Dzimtā val. 66 milj.[2][3]
Kopā 77 milj.[2] 
Reitings: 20, 16[1], 15[4] (dzimtā val.)
Valodu saime: Dravīdu
 Dienviddravīdu
  Tamilu-kannadu
   Tamilu-kodagu
    Tamilu-malajalu
     Tamilu valoda 
Rakstība: Tamilu raksts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Indija Indija
Karogs: Šrilanka Šrilanka
Karogs: Singapūra Singapūra
Regulators: Dažādas akadēmijas un Tamilnādas valdība
Valodas kodi
ISO 639-1: ta
ISO 639-2: tam
ISO 639-3: tam 
Tamilu valodā runājošie areāli Dienvidindijā un Šrilankā
Indic script
Indic script
Šajā rakstā var būt pielietotas Indijas rakstības. Bez attiecīga programmnodrošinājuma iespējama nekorekta teksta attēlošanās.

Tamilu valoda (தமிழ் tamiḻ; IPA: [t̪ɐmɨɻ]) ir dravīdu saimes valoda, kurā galvenokārt runā tamili Indijas subkontinentā. Tā ir oficiālā valoda Indijā, Šrilankā un Singapūrā. Tamilu valodā cilvēki runā arī minoritātēs Malaizijā, Maurīcijā un Reinjonā, kā arī diasporā visā pasaulē.[1] Tā ir oficiāla valoda Tamilnādas štatā Indijā, kā arī viena no Indijas klasiskajām valodām. Ar vairāk nekā 77 miljoniem runātāju tamilu valoda ir viena no lielākajām pasaules valodām.

Tamilu literatūrai ir vairāk kā divu tūkstošu gadu gara vēsture. Visagrākie epigrāfiskie pieraksti datējami Čolas dinastijas valdīšanas sākumā apmēram 300. gadu p.m.ē. Visvecākais zināmais apcerējums tamilu valodā, Tolkāpijams (தொல்காப்பியம்), tiek datēts starp 2. gadsimtu p.m.ē. un 10. gadu m.ē.

Tamilu valodā pēc 2001. gada datiem tiek izdotas 1863 avīzes, no kurām 353 ir ikdienas izdevumi. 2004. gadā tamilu valodai kā pirmajai Indijā tika piešķirts klasiskās valodas statuss.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tiešsaistes apmācību resursi

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 1,2 Gordon, Raymond G., Jr. (ed.), 2005. Ethnologue: Languages of the World, Fifteenth edition. Dallas, Tex.: SIL International.
  2. 2,0 2,1 «Top 30 Languages by Number of Native Speakers: sourced from Ethnologue: Languages of the World, 15th ed. (2005)». Vistawide - World Languages & Cultures. Skatīts: 2007-04-03.
  3. «Languages Spoken by More Than 10 Million People». MSN Encarta. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-03. Skatīts: 2007-04-02.
  4. George Weber (December 1987). Geoffrey Kingscott. red. "Top Languages" (pdf). Language Today 2: 87–99. Arhivēts no oriģināla 2007-11-26. Atjaunināts: 2007-04-02.