Pāriet uz saturu

Vidrižu pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vidrižu ciems)
Vidrižu pagasts
Vidrižu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Limbažu novads
Centrs: Gravas
Kopējā platība:[1] 102,6 km2
 • Sauszeme: 100,4 km2
 • Ūdens: 2,2 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 213
Blīvums (2024): 12,1 iedz./km2
Mājaslapa: www.vidrizi.lv
Vidrižu pagasts Vikikrātuvē

Vidrižu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Skultes un Limbažu pagastiem, Siguldas novada Lēdurgas un Krimuldas pagastiem un Saulkrastu novada Sējas pagastu. Pagasta pārvalde atrodas Gravās.

Upes: Igate.

Ezeri: Bīriņu ezers, Višezers.

Pagasts (Vidsell, Widdrisch, Widrickshof) pirmoreiz minēts 1582. gada zemes revīzijas dokumentos. 1935. gadā pagasta platība bija 108,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vidrižu un Gravas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vidrižu ciemam pievienoja Gravas ciemu. 1962. gadā pievienoja Bīriņu ciemu, bet p/s "Skulte" teritoriju pievienoja 1971. gadā pievienoja Skultes ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Limbažu novadā.

Četras zvaigznes, ausekļi, apzīmē četrus Vidrižu pagasta apdzīvotos centrus — Bīriņus, Igati, Vidrižus un Gravas. Smaile simbolizē tiekšanos uz attīstību. Sarkanā krāsa ir saikne ar Vidzemes ģerboni. Sudraba jeb pelēkā krāsa simbolizē zemi, augsni, jo galvenā nodarbošanās Vidrižu pagastā ir lauksaimniecība.[nepieciešama atsauce]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 706—    
19591 564−8.3%
19692 193+40.2%
GadsIedz.±%
19791 739−20.7%
19891 614−7.2%
20001 633+1.2%
GadsIedz.±%
20111 433−12.2%
20211 266−11.7%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Gravas, Bīriņi, Vidriži, Igate.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pēteris Ozoliņš (1864—1938), aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors
  • Leons Paegle (1890—1926), skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
  • Hugo Legzdiņš (1903—2004), Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.
  • Mārtiņš Nukša (1878‑1942), latviešu politiķis un diplomāts. Latvijas vēstnieks Varšavā (1921—1930), Stokholmā (1930—1933) un Prāgā (1933—1938).
  • Austra Skujiņa (1909 - 1932), latviešu dzejniece.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]