1942. gads
gads
- Šis raksts ir par 1942. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1942. gads Latvijā.
«1942» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā 1942 (nozīmju atdalīšana).
1942. (MCMXLII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1942 MCMXLII |
Ab urbe condita | 2695 |
Armēņu kalendārs | 1391 ԹՎ ՌՅՂԱ |
Asīriešu kalendārs | 6692 |
Bahāju kalendārs | 98—99 |
Bengāliešu kalendārs | 1349 |
Berberu kalendārs | 2892 |
Budistu kalendārs | 2486 |
Birmiešu kalendārs | 1304 |
Bizantiešu kalendārs | 7450—7451 |
Ķīniešu kalendārs | 辛巳年 (Metāla čūska) 4638 vai 4578 — līdz — 壬午年 (Ūdens zirgs) 4639 vai 4579 |
Koptu kalendārs | 1658—1659 |
Etiopu kalendārs | 1934—1935 |
Ebreju kalendārs | 5702—5703 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1998—1999 |
- Shaka Samvat | 1864—1865 |
- Kali Juga | 5043—5044 |
Holocēna kalendārs | 11942 |
Igbo kalendārs | 942—943 |
Irānas kalendārs | 1320—1321 |
Islāma kalendārs | 1360—1361 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4275 |
Risinājās Otrais pasaules karš.
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Apvienotā Karaliste, ASV, PSRS un Ķīnas Republika parakstīja ANO deklarāciju. Nākamajā dienā to parakstīja 22 valstis.
- 2. janvāris:
- Japānas spēki ieņēma Manilu Filipīnās;
- Audriņu traģēdija Latvijā.
- 11. janvāris:
- Japāna pieteica karu Nīderlandei un iebruka Nīderlandes Austrumindijā.
- Japānas spēki ieņēma Kualalumpuru.
- 19. janvāris — Japāna iebruka Birmā.
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris:
- Amerikas balss sāka radio raidījumus vācu valodā (Stimmen aus Amerika).
- par okupētās Norvēģijas premjerministru kļuva Vidkuns Kvislings.
- 8. februāris:
- Japāna sāka uzbrukumu Singapūrai.
- vācu spēki ielenkti Demjanskas katlā.
- 21. februāris — Japāna sāka uzbrukumu Sumatrai.
Marts
labot šo sadaļu- 16. marts — Austrālija un Jaunzēlande pieteica karu Taizemei.
- 18. marts — pirmais vācu raķetes V-2 izmēģinājums, raķete eksplodēja netālu no starta laukuma.
- 23. marts — Indijas okeānā japāņu spēki sagrāba Andamanu salas.
- 26. marts — Aušvices koncentrācijas nometnē Polijā nogādātas pirmās ieslodzītās sievietes.
- 29. marts — Sabiedroto aviācijas uzlidojumā Lībekai piektā daļa no vecpilsētas tika sagrauta.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 9. aprīlis — Bataanas kaujas beigas. 70 000 ASV un Filipīnu karavīri padevās japāņiem, lielākā gaļa no viņiem gāja bojā Bataanas Nāves marša laikā.
- 21. aprīlis — vācu spēki pārrāva Demjanskas ielenkumu
Maijs
labot šo sadaļu- 22. maijs — sākās Otrā Harkivas kauja, kurā Sarkanās armijas spēkus ielenca un iznīcināja.
- 26. maijs — Britu impērija un PSRS Londonā parakstīja militārās alianses līgumu uz 20 gadiem, ko PSRS anulēja 1955. gadā.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 1. jūnijs — Meksika pieteica karu Itālijai, Japānai un Vācijai.
- 4. jūnijs — sākās Midveja kauja, kurā japāņu kara flote cieta sakāvi.
- 13. jūnijs — pirmoreiz lidojumā izmēģināta (neveiksmīgi) Vācijas raķete A4 (V-2).
- 28. jūnijs — sākās Vērmahta Operācija "Blau" ar mērķi sasniegt Kaukāza naftas atradnes un nodrošināt pozīcijas gar Volgas upi.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 4. jūlijs — ar Vācijas uzvaru beidzās 8 mēnešus ilgais Sevastopoles aplenkums.
Augusts
labot šo sadaļu- 16. augusts — par PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku tika iecelts Vjačeslavs Molotovs.
- 21. augusts — Kaujas par Kaukāzu laikā vācu karavīri uzstādīja karogu Elbrusa virsotnē.
- 23. augusts — vācu spēki sasniedza Staļingradu, sākot Staļingradas kauju.
- 25. augusts — Japānas armija okupēja Nauru.
- 30. augusts — Vācijas anektēja Luksemburgu.
Oktobris
labot šo sadaļu- 3. oktobris — pirmais veiksmīgais V-2 raķetes starts Vācijā, pirmoreiz cilvēka veidots objekts sasniedza kosmosu.
Novembris
labot šo sadaļu- 27. novembris — Francijas varas iestādes Tulonas ostā iznīcināja Francijas kara floti, lai tā nenonāktu Vācijas rokās.
Decembris
labot šo sadaļu2. decembris — Manhetenas projektā iesaistītā Enriko Fermi vadībā sāka darboties pirmais atomreaktors.
Dzimuši
labot šo sadaļu- Janvāris
- 3. janvāris — Lāslo Šojoms (Sólyom László), Ungārijas prezidents (miris 2023. gadā)
- 5. janvāris — Mauricio Pollīni (Maurizio Pollini), Itālijas pianists un diriģents (miris 2024. gadā)
- 8. janvāris:
- Stīvens Hokings (Stephen Hawking), angļu fiziķis un kosmologs (miris 2018. gadā)
- Iveta Mimo (Yvette Mimieux), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 10. janvāris — Volters Hills (Walter Hill), amerikāņu kinorežisors
- 17. janvāris — Muhameds Ali (Muhammad Ali), ASV bokseris (miris 2016. gadā)
- 25. janvāris — Eusebiu (Eusébio), portugāļu futbolists (miris 2014. gadā)
- Februāris
- 1. februāris — Terijs Džonss (Terry Jones), angļu aktieris, režisors un komiķis (miris 2020. gadā)
- 13. februāris — Donalds Viljamss (Donald Williams), ASV kosmonauts (miris 2016. gadā)
- 20. februāris — Fils Espozito (Phil Esposito), Kanādas hokejists
- 27. februāris — Roberts Grabss (Robert Grubbs), ASV ķīmiķis (miris 2021. gadā)
- 28. februāris — Dino Dzofs (Dino Zoff), Itālijas futbolists, vārtsargs
- Marts
- 2. marts — Džons Ērvings (John Irving), ASV rakstnieks
- 5. marts — Felipe Gonsaless (Felipe González), Spānijas premjerministrs
- 25. marts — Ričards O'Braiens (Richard O'Brien), angļu aktieris un rakstnieks
- 28. marts:
- Denjels Denets (Daniel Dennett), ASV filozofs (miris 2024. gadā)
- Džerijs Slouns (Jerry Sloan), ASV basketbolists un basketbola treneris (miris 2020. gadā)
- Aprīlis
- 6. aprīlis — Berijs Levinsons (Barry Levinson), amerikāņu kinorežisors
- 11. aprīlis — Anatolijs Berezovojs (Анатолий Березовой), PSRS kosmonauts (miris 2014. gadā)
- 12. aprīlis — Karloss Reutemans (Carlos Reutemann), Argentīnas sacīkšu pilots un politiķis (miris 2021. gadā)
- 13. aprīlis — Bills Konti (Bill Conti), amerikāņu komponists un diriģents
- 16. aprīlis — Frenks Viljamss (Frank Williams), Williams Grand Prix Engineering dibinātājs (miris 2021. gadā)
- 18. aprīlis — Johens Rints (Jochen Rindt), Austrijas autosportists (miris 1970. gadā)
- 22. aprīlis — Džordžo Agambens (Giorgio Agamben), itāļu filozofs
- 24. aprīlis — Bārbra Streisande (Barbra Streisand), ASV aktrise
- Maijs
- Jūnijs
- 7. jūnijs — Muammars Kadāfi (معمر القذافي), Lībijas līderis (miris 2011. gadā)
- 17. jūnijs — Mohameds El Barādeī (محمد البرادعي, Mohamed ElBaradei), ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors
- 25. jūnijs — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (miris 2023. gadā)
- Jūlijs
- 2. jūlijs — Visente Fokss (Vicente Fox), Meksikas prezidents
- 13. jūlijs — Harisons Fords (Harrison Ford), ASV aktieris
- 18. jūlijs — Pols Makartnijs (Paul McCartney), britu mūziķis
- 26. jūlijs — Vladimirs Mečars (Vladimír Mečiar), slovāku politiķis
- 29. jūlijs — Tonijs Siriko (Tony Sirico), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
- Augusts
- 2. augusts — Leo Bēnhakers (Leo Beenhakker), Nīderlandes futbola treneris
- 20. augusts — Aizeks Heiss (Isaac Hayes), ASV mūziķis (miris 2008. gadā)
- 28. augusts — Žuzē Eduardu duš Santušs (José Eduardo dos Santos), Angolas politiķis, prezidents (miris 2022. gadā)
- Septembris
- 5. septembris — Verners Hercogs (Werner Herzog), vācu kinorežisors
- 18. septembris — Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble), vācu politiķis (miris 2023. gadā)
- 22. septembris — Deivids Stērns (David Stern), ASV jurists un uzņēmējs, NBA komisārs (miris 2020. gadā)
- Oktobris
- 19. oktobris — Pēters Medģeši (Medgyessy Péter), ungāru politiķis
- 23. oktobris — Maikls Kraitons (Michael Crichton), ASV fantastikas rakstnieks (miris 2008. gadā)
- 26. oktobris — Bobs Hoskinss (Bob Hoskins), angļu aktieris (miris 2014. gadā)
- Novembris
- 1. novembris — Lerijs Flints (Larry Flynt), ASV izdevējs (miris 2021. gadā)
- 10. novembris — Roberts Ingls (Robert Engle), ASV ekonomists
- 15. novembris — Daniels Barenboims (Daniel Barenboim), argentīniešu diriģents
- 17. novembris — Mārtins Skorsēze (Martin Scorsese), ASV kinorežisors
- 20. novembris — Džo Baidens (Joe Biden), ASV viceprezidents
- 27. novembris — Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), ASV ģitārists (miris 1970. gadā)
- Decembris
- 6. decembris — Pēteris Handke (Peter Handke), austriešu rakstnieks
- 30. decembris:
- Vladimirs Bukovskis (Владимир Буковский), krievu rakstnieks un disidents (miris 2019. gadā)
- Freds Vords (Fred Ward), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 6. janvāris — Aleksandrs Beļajevs (Александр Романович Беляев), krievu rakstnieks (dzimis 1884. gadā)
- 17. janvāris — Valters fon Reihenavs (Walter von Reichenau), vācu feldmaršals (dzimis 1884. gadā)
- 26. janvāris — Fēlikss Hausdorfs (Felix Hausdorff), vācu matemātiķis (dzimis 1868. gadā)
- 7. februāris — Ivans Biļibins (Иван Яковлевич Билибин), krievu mākslinieks (dzimis 1876. gadā)
- 10. februāris — Demetrijs Petrokokins, (Δημήτριος Πετροκόκκινος), grieķu tenisists un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā)
- 12. februāris — Abrahams Šterns (אברהם שטרן), Izraēlas cionistu organizācijas līderis (dzimis 1907. gadā)
- 22. februāris — Stefans Cveigs (Stefan Zweig), austriešu rakstnieks (dzimis 1881. gadā)
- 24. februāris — Antons Drekslers (Anton Drexler), vācu politiķis (dzimis 1884. gadā)
- 3. marts — Ivonne Prevo (Yvonne Prévost), franču tenisiste, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvēja (dzimusi 1878. gadā)
- 8. marts — Hosē Rauls Kapablanka (José Raúl Capablanca), Kubas šahists (dzimis 1888. gadā)
- 15. marts — Aleksandrs fon Cemlinskis (Alexander von Zemlinsky), austriešu komponists (dzimis 1871. gadā)
- 16. marts — Augusts fon Gēdrihs (August von Gödrich), vācu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1859. gadā)
- 19. marts — Klitons Harts Meriams (Clinton Hart Merriam), ASV zoologs (dzimis 1855. gadā)
- 22. marts — Frederiks Kamings (Frederick Cuming), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- 25. marts — Viljams Karrs (William Carr), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1876. gadā)
- 15. aprīlis — Roberts Mūzils (Robert Musil), austriešu rakstnieks (dzimis 1880. gadā)
- 16. aprīlis — Deniss Deilijs (Denis Daly), īru polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā)
- 16. maijs — Broņislavs Malinovskis (Bronisław Kasper Malinowski), poļu izcelsmes britu antropologs (dzimis 1884. gadā)
- 20. maijs — Ektors Gimārs (Hector Guimard), franču arhitekts (dzimis 1867. gadā)
- 30. maijs — Freds Spekmens (Frederick Spackman), angļu futbolists (dzimis 1878. gadā)
- 4. jūnijs — Reinhards Heidrihs (Reinhard Heydrich), vācu amatpersona (dzimis 1904. gadā)
- 28. jūnijs — Janka Kupala (Янка Купала), baltkrievu dzejnieks (dzimis 1882. gadā)
- 7. jūlijs —Toms Ksenakis (Θωμάς Ξ��νάκης), grieķu vingrotājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- 6. augusts — Janušs Korčaks (Janusz Korczak), ebreju izcelsmes poļu rakstnieks un pedagogs (dzimis 1878. gadā)
- 9. augusts — Edīte Šteina (Edith Stein), vācu filozofe un svētā (dzimusi 1891. gadā)
- 1. septembris — Džeimss Džuvenals (James Juvenal), amerikāņu airētājs, olimpiskās zelta un sudraba medaļnieks (dzimis 1874. gadā)
- 23. septembris — Konstantīns Baļmonts (Константин Дмитриевич Бальмо́нт), krievu dzejnieks (dzimis 1867. gadā)
- 13. oktobris — Henrijs Heslems (Henry Haslam), angļu futbolists (dzimis 1879. gadā)
- 26. oktobris — Tomass Ko (Thomas Coe), britu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
- 30. oktobris — Volters Bakmesters (Walter Buckmaster), britu polo spēlētājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
- 19. novembris — Bruno Šulcs (Bruno Schulz), poļu rakstnieks (dzimis 1892. gadā)
- 16. decembris — Augustīns Voldemārs (Augustinas Voldemaras), Lietuvas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1883. gadā)
- 28. decembris — Alfrēds Flatovs (Alfred Flatow), vācu sporta vingrotājs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs vingrošanā (dzimis 1869. gadā)
Kalendārs
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1942 |