1887. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890 |
| Latvijā: | 1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890 |
| Laikapstākļi: | 1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890 |
| Sportā: | 1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890 |
| Kino: | 1884 1885 1886 - 1887 - 1888 1889 1890 |
Šajā lapā ir apkopoti 1887. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Baltijā (arī Latvijas teritorijā) tika atcelts Krievijas Impērijā pastāvošais personas nodoklis — galvas nauda, kuru 1783. gadā ieviesa Katrīna II.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. jūnijs — Jēkabpilī arhibīskaps Arsēnijs iesvētīja jauno mūra Sv. Gara baznīcu, kas bija uzcelta nodegušās koka baznīcas vietā.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. novembris — Rīgā tika iesvētīta Sv. Pāvila luterāņu baznīca.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jelgavas pievārtē tika izveidota vājprātīgo un epileptiķu aprūpes iestāde “Tabors” (tagad Slimnīca Ģintermuiža)
- Augusts Dombrovskis Mīlgrāvī nodibināja kokzāģētavu.
- Siguldā atklāja pirmo kamanu braukšanas trasi Baltijā.
- Rīgā sāka darboties tabakas fabrika „A.S.Maikapars” .
- Rēzeknē negaisa laikā nodega 1685. gadā celtā katoļu koka baznīca. Tās vietā vēlāk tika uzmūrēta Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle.
- Līvānos tika dibināta Līvānu stikla fabrika.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tika publicētas pirmās Rūdolfa Blaumaņa noveles „Nezāle” un „Pērkoņa negaiss”.
- Laikrakstā „Dienas Lapa” tika publicēts pirmais Aspazijas dzejolis „Jaunā gadā”.
- Andrejs Jurjāns sacerēja divas kantātes - Garīgā kantāte un “Jau mēness starus laista”.
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas Politehnikumā V. Ostvalda vadībā veiktie mērījumu rezultāti tika apkopoti kā Ostvalda-Valdena likumība.
- Tika izdota V. Ostvalda sarakstītās Fizikālās ķīmijas mācību grāmatas ("Lehrbuch der allgemeinen Chemie") 2. daļa.
- V. Ostvalda redakcijā (kopā ar fizikālķīmiķi Jakobu vant Hofu) nāca klajā fizikālās ķīmijas jautājumiem veltīta zinātniskā žurnāla 1. numurs.
- No Leipcigas Universitātes uz Rīgas Politehnikumu pārnāca Kārlis Ādams Bišofs, kā rezultātā Rīga kļuva par vienu no stereoķīmijas pētījumu centriem.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. janvāris — Gotfrīds Mīlbergs (Skuju Frīdis), rakstnieks un politiķis (miris 1942. gadā)
- 31. janvāris — Kārlis Miesnieks, gleznotājs (miris 1977. gadā)
- 2. februāris — Alfrēds Bīlmanis, diplomāts (miris 1948. gadā)
- 5. februāris — Zigfrīds Anna Meierovics, politiķis (miris 1925. gadā)
- 4. marts — Ludvigs Blaksons, virsseržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (miris 1919. gadā)
- 12. maijs — Leo Mihelsons, gleznotājs (miris 1978. gadā)
- 23. jūlijs — Frīdrihs Kalniņš, virsnieks (miris 1938. gadā)
- 10. augusts — Edvards Liedskalniņš, tēlnieks (miris 1951. gadā)
- 15. augusts — Jānis Rudzutaks, revolucionārs, PSRS politiķis (miris 1938. gadā)
- 23. augusts — Frīdrihs Canders, zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933. gadā)
- 23. septembris — Ģederts Eliass, revolucionārs un mākslinieks (miris 1975. gadā)
- 24. decembris — Vladislavs Rubulis, politiķis (miris 1937. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. februāris — Gustavs Hilbigs, vācbaltiešu arhitekts, Rīgas Politehnikuma profesors (dzimis 1822. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "1887. gads Latvijā" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |