1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kas nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Valdnieki

Hercogs Frīdrihs Bauskai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu, tāpēc šo gadu uzskata par oficiālu pilsētas statusa piešķiršanu.
Poļu karavadonis Jans Hodkēvičs sakāva Mansfelda komandēto karaspēku, ieņēma Daugavas grīvu un rezultātā zviedri zaudēja savu pēdējo atbalsta punktu pie Daugavas.
Ēveles evaņģēliski luteriskajai baznīcai ērģeļmeistars Šteins uzbūvēja ērģeles.
Celta Ēveles mācītājmuiža.
Par Cēsu vaivadu kļuva Kšištofs Sluška.
Tika izdota Livonijas ordinācija.
Sigismunds III reabilitēja Dāvidu Hilhenu.

janvāris — Kurzemes hercogs Vilhelms apprecējās ar Prūsijas hercogistes princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas apgabalu.

13. marts — Prūsijas hercogistes valdība Kēnigsbergā izdeva apliecinājumu, ka hercogs Vilhelms ir samaksājis 50 000 guldeņu ķīlas naudas par Grobiņas apgabalu. Šis Vilhelmam izsniegtais dokuments nodrošināja Kurzemes hercogu tiesības pret iespējamām Prūsijas pretenzijām nākotnē. Bet faktiski tā ir princeses Sofijas, kā hercoga Vilhelma sievas pūra daļa.
23. marts — poļu karakuģi sakāva zviedrus Salacgrīvas kaujā.

22. marts — Jans II Kazimirs Vāsa, Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs (miris 1672.)
Reinholds Rādemāhers (Reinhold Rademacher) — uzņēmējs.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.