Pāriet uz saturu

Bezrūpīgais braucējs

Vikipēdijas lapa
Bezrūpīgais braucējs
Oriģinālais
nosaukums
Easy Rider
Žanrs drāma
Režisors Deniss Hopers
Producents
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Operators
Studija
  • Pando Company Inc.
  • Raybert Productions
Izplatītājs Columbia Pictures
Izdošana
  • 1969. gada 14. jūlijs
Ilgums 96 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 360–400 tūkstoši US$
Kopējie ienākumi 60 miljoni US$[1]
IMDb profils

"Bezrūpīgais braucējs" (angļu: Easy Rider) ir 1969. gada ASV neatkarīgā drāmas filma, kuras režisors ir Deniss Hopers, bet scenārija autori Hopers, Pīters Fonda un Terijs Souterns. Filmā galvenās lomas atveido Hopers, Fonda un Džeks Nikolsons.

Hopers un Fonda attēlo divus motociklistus, kuri ceļo pa Amerikas dienvidiem ar lielu naudas summu, kas iegūta, pārdodot kokaīnu.

Tā kļuva par nozīmīgu 1960. gadu "kontrkultūras" filmu, kas attēloja ASV sabiedrību, problēmas, hipiju kustības pieaugumu un narkotiku izmantošanu.[2] Ainās, kurās redzama marihuānas un citu vielu lietošana, lietoja īstas narkotikas.[3]

Filmas panākumi iezīmēja "Jaunās Holivudas" (New Hollywood) jeb "amerikāņu jaunā viļņa" sākumu, kas turpinājās 1970. gados. Filmas "Bezrūpīgais braucējs" pirmizrāde notika 1969. gada 14. jūlijā. Tā nopelnīja 60 miljonu ASV dolāru, pie 400 tūkstošu liela budžeta. Filma nominēta divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām kategorijās "Labākais oriģinālscenārijs" un "Labākais aktieris otrā plāna lomā" (Nikolsons). 1998. gadā filma iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".[4]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Vaiats un Billijs ir motociklisti. Viņi pārdod lielu daudzumu kokaīna, ko atveduši no Meksikas uz Losandželosu, saņemot lielu naudas summu. Paslēpuši naudu Vaiata motocikla degvielas tvertnē, viņi dodas uz austrumiem, lai sasniegtu Ņūorleānu Madri Gras festivāla laikā.

Brauciena laikā Vaiats un Billijs apstājas, lai nomainītu Vaiata motocikla cauro riepu lauku sētā Arizonā. Viņi ietur maltīti kopā ar zemnieku un viņa ģimeni. Vēlāk Vaiats savāc hipiju stopētāju, kurš uzaicina viņus apmeklēt viņa komūnu, kur viņi paliek visu atlikušo dienu. Tur viņi iepazīstas ar Līzu un Sāru, kuras šķietami sāk pievērst abiem uzmanību. Abiem dodoties prom, stopētājs iedod Vaiatam LSD.

Vēlāk, braucot kopā ar parādi Ņūmeksikā, pāris tiek arestēts par "piedalīšanos parādē bez atļaujas" un tiek ieslodzīti cietumā. Tur viņi sadraudzējas ar advokātu Džordžu Hansonu, kurš pavadījis nakti cietumā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Pieminējis darbu, Džordžs palīdz motociklistiem izkļūt no cietuma un nolemj doties viņiem līdzi uz Ņūorleānu. Tajā vakarā viņi iepazīstina Džordžu ar marihuānu. Džordžs, būdams alkoholiķis, nevēlas to izmēģināt, baidoties kļūt atkarīgs, tomēr ātri padodas.

Apstājoties paēst Luiziānas mazpilsētas ēdnīcā, trijotne piesaista vietējo uzmanību. Meitenes restorānā uzskata viņus par izskatīgiem, taču vietējie vīrieši viņus uzskata par nepiederošiem. Vaiats, Billijs un Džordžs nolemj doties prom un izveido nometni ārpus pilsētas. Nakts vidū vietējo iedzīvotāju grupa uzbrūk guļošajai trijotnei, sitot tos ar nūjām. Billijs ar nazi uzbrucējus aizbiedē. Vaiats un Billijs gūst nelielus ievainojumus, bet Džordžs ir piekauts līdz nāvei. Vaiats un Billijs ietin Džordža ķermeni viņa guļammaisā, savāc viņa mantas un apņemas atdot tās viņa ģimenei.

Viņi dodas uz Ņūorleānu un atrod bordeli, par kuru Džordžs viņiem stāstīja. Kopā ar prostitūtām Kārenu un Mēriju, Vaiats un Billijs klīst pa Mardi Gras svētku parādes pilnajām ielām. Viņi nonāk franču kvartāla kapsētā, kur visi četri lieto LSD.

Nākamajā rītā abus uz lauku ceļa apdzen vietējie vīrieši pikapā. Pikapa pasažieris mutiski provocē Billiju un piedraud viņam ar ieroci. Kad Billijs atbild ar vidējo pirkstu, pasažieris izšauj un viņš piedzīvo avāriju. Vaiats atrod Billiju, asiņainu guļam ceļa malā. Vaiats saka Billijam, ka brauks meklēt palīdzību un aizsedz Billija brūci ar viņa paša ādas jaku. Tikmēr pasažieris vēlreiz izšauj, šoreiz uz Vaiatu. Motocikls nokrīt ceļmalā un uzsprāgst.

Darbs pie filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hopers un Fonda filmu izveidoja tikai ar 400 tūkstošu ASV dolāru lielu budžetu. Hopers un Fonda jau iepriekš kopā darbojās tēmas ziņā līdzīgā filmā The Trip (1967).[5] Fonda jau pirms filmas bija kļuvis par ASV "kontrkultūras" ikonu, pēc piedalīšanās filmā The Wild Angels (1966).[6] Filmēšana notika 1968. gada vasarā. Darbs pie filmas bija ļoti grūts. Papildus tam, ka Hopers bija nepieredzējis režisors, tajā brīdī viņš daudz lietoja alkoholu un narkotikas. Dažās ainās arī filmā izmantoja īstas narkotikas.[7] Filmēšanas laukumā valdīja anarhija, scenāriju atkārtoti pārrakstīja un ainas atkāroti pārfilmēja.[8]

Filmā izmantoti populāru rokgrupu The Band, The Byrds, The Jimi Hendrix Experience un Steppenwolf skaņdarbi.

Lai gan filmu pabeidza 1968. gada pirmajā pusē, filmu neizlaida līdz pat 1969. gada vasarai. To izrādīja arī 1969. gada Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. Hopers saņēma festivāla balvu par "labāko pirmo filmu".

Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Kritiķi īpaši atzinuši aktierspēli, režiju, scenāriju, mūzikas celiņu un vizuālos efektus. Kritiķis Rodžers Īberts 2004. gadā filmu iekļāva savā Great Movies sarakstā.[9] Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 84% vērtējums.[10]

Filma guva arī ievērojamus finansiālos panākumus, kopumā nopelnot 60 miljonu ASV dolāru. Tā kļuva par ceturto ienesīgāko 1969. gada filmu.

Kopā ar filmām "Bonija un Klaids" (Bonnie and Clyde, 1967) un "Absolvents" (1967), "Bezrūpīgais braucējs" palīdzēja iesākt "Jaunās Holivudas" ēru 1960. gadu beigās un 1970. gados.[11] Lielās studijas saprata, ka naudu var nopelnīt no avangardisku režisoru mazbudžeta filmām. Tā sauktās "postklasiskās Holivudas" filmas, ko lielā mērā ietekmēja franču jaunais vilnis, pārstāvēja to paaudzi, kas arvien vairāk bija vīlusies savā valdībā, kā arī par valdības ietekmi uz pasauli kopumā.[11] Lai gan Džeks Nikolsons parādās tikai kā otrā plāna aktieris, viņa izcilais sniegums liecināja par viņa nākotnes kinozvaigznes statusu.[11] ASV viceprezidents Spiro Agņū kritizēja filmu "Bezrūpīgais braucējs", kopā ar grupu Jefferson Airplane, nosaucot tos par piemēriem 1960. gadu "kontrkultūras" visatļautībai.[12]

  1. «Easy Rider, Worldwide Box Office Gross.». Worldwide Box Office. Skatīts: 2022. gada 4. decembrī.
  2. David Pescovitz. «Peter Fonda's Easy Rider auction». Boing Boing (en-US), 2007-09-16. Skatīts: 2022-12-04.
  3. Kiselyak, Charles (1999-12-07), Easy Rider: Shaking the Cage, Columbia TriStar Home Video. Atjaunināts: 2022-12-04
  4. «Complete National Film Registry Listing | Film Registry | National Film Preservation Board | Programs | Library of Congress». Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA. Skatīts: 2022-12-04.
  5. The Road Story and the Rebel. SIU Press. ISBN 978-0-8093-8817-2.
  6. David Laderman. Driving Visions: Exploring the Road Movie. University of Texas Press, 2010-01-01. ISBN 978-0-292-77790-3.
  7. «The true story behind the drugs used in 'Easy Rider'». faroutmagazine.co.uk (en-US). 2021-08-11. Skatīts: 2022-12-04.
  8. «The Making Of 'Easy Rider' Was Just As Wild As The Film Itself». Ranker (angļu). Skatīts: 2022-12-04.
  9. Roger Ebert. «Easy Rider movie review & film summary (1969) | Roger Ebert». https://www.rogerebert.com/ (angļu). Skatīts: 2022-12-04.
  10. «Easy Rider (1969)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 04.12.2022.
  11. 11,0 11,1 11,2 Vincent Canby. «Easy Rider': A Statement on Film». The New York Times (en-US), 1969-07-15. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-12-04.
  12. James T. Patterson. Grand Expectations: The United States, 1945-1974. Oxford University Press, 1996. ISBN 978-0-19-507680-6.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]