Islamizācija

Islamizācija ir islāma normu, vērtību un likumu (šariata) ietekmes ieviešanas vai nostiprināšanas process sabiedrībā, politikā, ekonomikā un kultūrā. Šis process var notikt dažādos līmeņos, sākot ar individuālu pievēršanos islāmam un beidzot ar izmaiņām valsts iestāžu un likumdošanas līmenī.

Termins "Eiropas islamizācija" bieži tiek lietots, lai apzīmētu dažādas parādības un procesus, kas saistīti ar pieaugošo musulmaņu migrantu skaitu un izmaiņām kultūras un reliģijas dinamikā kontinentā.

• Pēc 1979. gada islāma revolūcijas Irānā notika radikālas pārmaiņas politiskajā sistēmā. Valstī tika ieviesta islāma republika, kuras likumdošanā un ikdienas praksē tika piemēroti šariāta elementi.
• Pēdējās desmitgadēs Turcijā ir pieaugusi reliģisko faktoru loma politikā. Taisnīguma un attīstības partija, kas nāca pie varas 2002. gadā, ir islāmiski orientēts politisks spēks, kas sociālajās un politiskajās struktūrās ievieš islāma vērtības.
• Saūda Arābijas Karalistē ir stingra islāma interpretācija, kas būtiski ietekmē valsts sociālo un kultūras dzīvi. Šeit tiek ievērots tā dēvētais "Saūda Arābijas islāma modelis", tostarp stingri ievērotas islāma paražas un likumi.
• Pakistānā pieaug islāma likumu un normu ietekme uz izglītību, ģimenes attiecībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem.
• Daudzās musulmaņu vairākuma valstīs un vairākās Rietumvalstīs ir bankas un finanšu iestādes, kas piedāvā islāma finanšu produktus, kuri atbilst šariata principiem, piemēram, procentu likmju aizliegumam.
• 2014. gadā Brunejā tika ieviesti islāma šariata likumi, kas attiecas uz dažādiem ikdienas dzīves aspektiem, tostarp sodiem par morāles un reliģijas pārkāpumiem.
• Dažādos Nigērijas reģionos tika ieviestas šariata tiesas, kas piemēro islāma likumus ģimenes lietās un kriminālnoziegumos, ņemot vērā reliģiskos aspektus.