Jaunzēlandes armija

Jaunzēlandes armija
Jaunzēlandes armijas ģērbonis
Founded	1845. gads
Valstis	Jaunzēlandes kolonija (1845—1907) Jaunzēlandes domīnija (1907—1947) Jaunzēlande (1947–pašlaik)
Tips	Armija
Loma	Sauszemes bruņotie spēki
Lielums	4232 aktīvajā dienestā[1] 2065 rezerves dienestā
Daļa no	Jaunzēlandes aizsardzības spēki
Colours	sarkans un melns
Gadadienas	ANZAC diena (25. aprīlis)
Website	https://www.nzdf.mil.nz/army/
Komandieri
Armijas Virspavēlnieks	Sindija Kiro, kā Jaunzēlandes karaļa Čārlza III pārstāve
Aizsardzības spēku komandieris	Gaisa Maršals Tonijs Deiviss
Ordeņi
Kara karogs

Jaunzēlandes armija (maoru: Ngāti Tūmatauenga, "Kara Dieva cilts"^[2]) ir Jaunzēlandes galvenais sauszemes kara spēks, Jaunzēlandes aizsardzības spēku sastāvdaļa līdzās Karaliskajai Jaunzēlandes kara flotei un Karaliskajiem Jaunzēlandes gaisa spēkiem.

Izveidota 1845. gadā kā Jaunzēlandes militārie spēki, armijas vēsture veidojas no koloniju milicijas, kas tika izveidota tajā pašā gadā.^[3] Pašreizējais armijas nosaukums tika pieņemts ar 1950. gada Jaunzēlandes armijas likumu^[4].

Savas vēstures laikā Jaunzēlandes armija ir piedalījusies vairākos lielos karos, tostarp Otrajā būru karā, Pirmajā un Otrajā pasaules karā, Korejas karā, Malajas karā, Indonēzijas un Malaizijas konfliktā, Vjetnamas karā un nesenos karos, tādos kā Irākā un Afganistānā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Jaunzēlande izveidoja Jaunzēlandes ekspedīcijas spēkus (New Zealand Expeditionary Force, NZEF) dienestam ārzemēs. Mazākiem ekspedīcijas spēkiem — Samoa ekspedīcijas spēkiem — tika uzdots ieņemt Vācu Samoa, ko tie panāca bez lielas pretestības.^[5]

NZEF tika nosūtīts uz Ēģipti un piedalījās Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa (ANZAC) vadītajā Galipoli kampaņā. Pēc tam tika izveidota Jaunzēlandes divīzija, kas cīnījās Rietumu frontē, un Jaunzēlandes kavalērijas brigāde cīņām Palestīnā. Pēc tam, kad 1914. gada oktobrī ģenerālmajors Godlijs devās prom ar NZEF, ģenerālmajors Alfrēds Viljams Robins komandēja Jaunzēlandes militāros spēkus Jauzēlandē visa kara laikā.

Kopējais Jaunzēlandes karavīru un medmāsu skaits, kas dienēja ārzemēs no 1914. līdz 1918. gadam, neskaitot britu un citu domīniju spēku karavīrus, bija 100 000 no iedzīvotāju skaita. Četrdesmit divi procenti militārā vecuma vīriešu dienēja NZEF. Kara laikā tika nogalināti 16 697 jaunzēlandieši un ievainoti 41 317 — upuru rādītājs ir 58% no kopējā daudzuma. Vēl aptuveni tūkstotis vīriešu gāja bojā piecu gadu laikā pēc kara beigām gūto ievainojumu dēļ, un 507 gāja bojā apmācībās Jaunzēlandē no 1914. līdz 1918. gadam. Jaunzēlandē bija viens no augstākajiem upuru un mirstības rādītājiem uz vienu iedzīvotāju, no visām karā iesaistītajām valstīm.

Otrā pasaules kara laikā 2. Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki (I.E. 2. divīzija) cīnījās Grieķijā, Krētā, Rietumu tuksneša kampaņā un Itālijas kampaņā. Starp tās vienībām bija slavenais 28. maoru bataljons. Pēc Japānas iestāšanās karā 3. divīzija, 2 NZEF IP (Klusajā okeānā) piedalījās karadarbībā Klusajā okeānā, sagrābjot no japāņiem vairākas salas. Jaunzēlandieši piedalījās dažādās sabiedroto īpašo spēku vienībās, piemēram, sākotnējā Long Range Desert Group Ziemeļāfrikā un Z Special Unit Klusajā okeānā.

Gatavojoties iespējamajam kara sākumam Klusajā okeānā, 1941. gada beigās Jaunzēlandē izvietotie aizsardzības spēki tika paplašināti. 1. novembrī tika paaugstināti trīs jauni brigādes štābi, un tika izveidoti trīs divīziju štābi, lai koordinētu Ziemeļu, Centrālā un Dienvidu militārajos apgabalos izvietotās vienības. Divīzija Ziemeļu militārajā apgabalā tika nosaukta par Ziemeļu divīziju, un tajā bija 1. un 12. brigādes grupa. Ziemeļu divīzija vēlāk kļuva par 1. divīziju. Centrālajā militārajā apgabalā tika izveidota 4. divīzija (ar 2. un 7. brigādi), bet dienvidos 5. (ar 3., 10. un 11. brigādi).

Jaunzēlandē izvietotie spēki tika ievērojami samazināti, kad iebrukuma draudi tika neitralizēti. 1943. gada sākumā katra no trim Jaunzēlandes aizsardzības divīzijām tika samazināta no 22 358 līdz 11 530 vīriem. Mazākas vienības par divīzijas lielumu cieta vēl lielāku karavīru samazinājumu. Jaunzēlandes valdība 28. jūnijā deva rīkojumu vispārēji apturēt aizsardzības spēkus valstī, kā rezultātā tika samazināts vienību skaitliskais sastāvs un pazemināta to gatavības pakāpe. Līdz gada beigām gandrīz viss Teritoriālo spēku personālsastāvs bija demobilizēts (lai gan viņi saglabāja formas tērpus un ekipējumu), un tikai 44 karavīri bija izvietoti trīs divīziju un septiņu brigāžu štābos. Kara situācija turpināja uzlaboties, un 4. divīzija kopā ar pārējām divām divīzijām un gandrīz visām atlikušajām teritoriālo spēku vienībām tika izformēta 1944. gada 1. aprīlī.

6. Jaunzēlandes divīzija arī īsi tika izveidota kā maldināšanas formācija, 1942. gadā pārdēvējot NZ nometni Mādi rajonā Kairas dienvidos, jaunzēlandiešu spēku bāzes rajonā Ēģiptē. Turklāt kādu laiku darbojās arī 1. armijas tanku brigāde (Jaunzēlande).

Jaunzēlandes sauszemes spēku formas tērps tika atvasināts no Lielbritānijas armijas formas, jo, tāpat kā citu domīniju karaspēks, jaunzēlandieši valkāja britu stila haki formas tērpu ar garām biksēm un zābakiem līdz potītēm. Jaunzēlandes armijas formas tērpa raksturīgākā daļa bija cepure ar malām. Tā nemaz neizskatījās līdzīga austrāliešu modelim; cepures augša bija smaila un nospiesta no četrām pusēm, mala nebija ielocīta, priekšpusē piestiprināta kokarde, ap cepures vainagu nēsāta pulka krāsu lente (zilā un sarkanā artilērijā, zaļā kavalērijā, haki un sarkans kājniekiem). Ap 1911. gadu cepure kļuva par daļu no Velingtonas pulka formas tērpa un kļuva par visu turpmāko Jaunzēlandes karaspēka atšķirīgu iezīmi Pirmā pasaules kara laikā. Tā sauktā "Sulu spiedes" cepure tika nēsāta arī Otrā pasaules kara laikā, lai gan to bieži aizstāja ar ērtākām laiviņcepurēm, beretēm vai ķiverēm. Britu modeļa formas tērps tika nēsāts līdz 1970. gadiem, un olīvzaļā "Jungle Green" bija galvenā lauku formas tērpa krāsa. Lielbritānijas DPM kamuflāža tika pieņemta 1980. gadā. Mūsdienu Jaunzēlandes lauku formas tērpi ir ļoti līdzīgi britu kamuflāžai. Piedaloties ārzemju un starptautiskajās misijās, formas tērps ir aprīkots ar Jaunzēlandes karoga uzšuvi un apaļu uzšuvi ar baltu kivi uz melna fona ar uzrakstu "Jaunzēlande". Kamuflāža, dažreiz ar bereti vai motorizēto strēlnieku cepuri, ir parastā ikdienas forma, un to visbiežāk izmanto.

Pēdējos gados Jaunzēlandes armijai ir parādījušās vairākas atšķirīgas iezīmes. Cepure, kas bija nenoteiktā stāvoklī kopš 1950. gada, tika atjaunota parādes formas komplektā 1993. gadā, kur tā aizstāja Lielbritānijas 2. numura formas tērpa haki krāsas laiviņcepuri. Militāro pavēlniecības skolu kadeti un dažas citas militārpersonu grupas valkā šo galvassegu ar sarkanām un zilām lentēm parādes formas komplektā. Haki krāsas platā cepure ar zaļu vainaga joslu, ko agrāk valkāja Jaunzēlandes kavalērijas strēlnieki, 1998. gadā aizstāja britu cepuri kā standarta formas tērpu visām vienībām. Sarkanās vai tumši zilās krāsas pārsējs, ko valkā seržanti, tagad ir izšūts ar tradicionālo maori mokowaewae motīvu, kas simbolizē ātrumu un veiklību. Uz kājnieku pārsējiem šis sarkanbaltsarkanais diagonālais raksts ir izšūts uz melna fona. Jaunzēlandes skotu pulka pārsējs raksts ir izšūts zaļā, melnā un baltā krāsā. Dažreiz vecākie virsnieki īpašās ceremonijās valkā īsu maoru apmetni kakahu kā atšķirības zīmi, lai gan tas neietilpst iedibinātajā uniformas standartā.

Oficiālās pieņemšanās un vakara pasākumos virsnieki un virsseržanti turpina valkāt britu vakara formas tērpu. Ceremoniālā sarkanā uniforma un zili melnas bikses aizstāja dažādu pulku un korpusu svinīgo vakartērpu dažādās versijas. Universālā forma balto jaku aizstāja arī ar melnām biksēm, kas iepriekš tika valkātas valstīs ar siltu klimatu. Tumši zilais komplekts Nr. 1, ko virsnieki valkāja pirms vakara formas tērpa pieņemšanas, pēdējo reizi tika lietots 90. gadu sākumā, lai gan atsevišķos gadījumos to nomināli var nēsāt armijas komandieris.

Jaunzēlandes skotu eskadrai RNZAC ir tiesības pēc eskadras komandiera ieskatiem valkāt skotu tautastērpa elementus (Glengarry, kiltu, sporanu u.c.).

1. ↑ "Our people". New Zealand Defence Force. Retrieved 23 December 2023.
2. ↑ McKenzie, Pete (26 November 2018). "How the NZ Army became an iwi". Newsroom.
3. ↑ G J Clayton (ed), A Short History of the New Zealand Army from 1840 to the 1990s, 1991
4. ↑ "New Zealand Army Act 1950 (1950 No 39)". www.nzlii.org. Retrieved 30 April 2020.
5. ↑ https://nzhistory.govt.nz/war/new-zealand-goes-to-war-first-world-war

• https://www.nzdf.mil.nz/army/

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Jaunzēlandi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l