Pāriet uz saturu

Kapibaras

Vikipēdijas lapa
Kapibaras
Hydrochoerus (Brisson, 1762)
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris)
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
VirsdzimtaJūrascūciņu virsdzimta (Cavioidea)
DzimtaJūrascūciņu dzimta (Caviidae)
ApakšdzimtaKapibaru apakšdzimta (Hydrochoerinae)
ĢintsKapibaras (Hydrochoerus)
Kapibaras Vikikrātuvē

Kapibaras (Hydrochoerus) ir kapibaru apakšdzimtas (Hydrochoerinae) ģints, kas pieder pie jūrascūciņu dzimtas (Caviidae). Tā apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu. Kapibaras sastopamas plašā teritorijā Dienvidamerikā un Panamā.[1][2] Izmirusī Grenādas kapibara (Hydrochoerus gaylordi) bija endēma Grenādas salai un dzīvoja salā pliocēna laikā.[3] Kapibaru tuvākie radinieki ir moko (Kerodon) ģints sugas.[4]

Ģints zinātniskais nosaukums Hydrochoerus cēlies no grieķu vārdiem — ὕδωρ (hýdor, ūdens) un χοίρος (choíros, cūka), kas latviski tiešā tulkojumā būtu ūdenscūka.

Kapibaras ir daļēji ūdenī dzīvojoši grauzēji

Kapibaras ir vislielākie grauzēji pasaulē.[5] No abām sugām lielākā ir kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris), kuras ķermeņa garums ir 106—134 cm, augstums skaustā 50—62 cm, svars 35—66 kg.[6] Mazākā ģintī ir mazā kapibara (Hydrochoerus isthmius), kuras ķermeņa garums ir nedaudz mazāks kā 100 cm, bet svars apmēram 30 kg.[5]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapibarām ir raksturīgs daļēji ūdenī dzīvojošs dzīves veids. Tās mājo ezeru, upju, purvu un applūdušas savannas krastos. Kapibaras barojas ar dažādām zālēm un lakstaugiem.

Kapibaras ir ļoti sabiedriskas. Tās veido lielus barus, kuros var būt līdz 100 īpatņiem. Tās savā starpā sazinās ar dažāda rakstura skaņām.[7] Tēviņi veido harēmus, kuros ir vairākas mātītes. Grūsnības periods ilgst 130—150 dienas. Piedzimst 2—8 mazuļi (visbiežāk 4).