Pāriet uz saturu

Lietuvas ģeogrāfija

Vikipēdijas lapa

Lietuva ir lielākā un apdzīvotākā no Baltijas valstīm. Lietuvas reljefs galvenokārt ir līdzens, augstienes izvietotas rietumos un austrumos, tomēr to augstums nepārsniedz 300 m virs jūras līmeņa. Lietuvas platība — 65,2 tūkst. km2. Ezeru un purvu platība aizņem aptuveni 30% teritorijas.[nepieciešama atsauce]

Lietuvas fizioģeogrāfiskā karte

Lietuvas ģeogrāfiskās koordinātas:

Lietuva atrodas ģeogrāfiskajā Eiropas centrā, to 1990. gadā noteica Francijas ģeogrāfijas institūtā Parīzē.[1] Tas ir — 54°54' ziemeļu platums un 25°19' austrumu garums. Eiropas centrs atrodas 26 km uz ziemeļiem no Viļņas, pie Viļņas—Molētu šosejas. Ģeogrāfiskais Lietuvas centrs atrodas netālu no Ķēdaiņiem. Šī punkta koordinātas ir — 55°10' ziemeļu platums un 23°39' austrumu garums.

Augstākie Lietuvas kalni

  1. Aukštojs — 293,84 m;
  2. Jozapine — 293,6 m;
  3. Kropīne — 293,4 m;
  4. Nevaišu kalns — 288,9 m.

Garākās upes:

Upe Garums (km) Garums Lietuvā (km)
Nemuna 937 475
Nere 510 234
Venta 346 161
Šešupe 298 209
Mūsa 284 146

Lielākie ezeri:

(Vištītis — 1792,0 ha — atrodas uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu)

Lielākie purvi (km²)

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme lielākoties ir smilšaina un mālaina. Galvenie dabas resursi — smilts, māls, grants, arī ~1,6 miljoni m³ naftas, dienvidaustrumu apvidū — dzelzs rūda un granīts.

Klimats — mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu, mitrs gan ziemā, gan vasarā. Zemākais punkts — Nemunas deltā, pie Kaļiņingradas robežas (—1,3 m), augstākais — Augstais kalns (293,84 m) Medininku augstienē.

Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo.

Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Vidējā gaisa temperatūra svārstās no -3 °C piejūras reģionos līdz -6 °C austrumu apvidos. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis.

Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies, bet skaidrās dienās temperatūra arvien pieaug, un maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu, Maija sākumā ir bijis arī slapjdraņķis.

Vasara Lietuvā vidēji silta. Karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. 2006. gada jūlija mēnesī gandrīz nepārtraukti valdīja karsts un sauss laiks.

Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras.

2005. gadā vidējā gaisa temperatūra bija no +6,1 līdz +8,3 °C.

Klimatiskie rādītāji
Vidējā gaisa temperatūra, °C
Janvāris
Gads Klaipēda Laukuva Ķībarti Panevēža Utena Varēna Viļņa
2000 0,4 -2,3 -1,8 -2,6 3 -3,2 -3,4
2001 0,4 -1,5 -0,8 -0,8 -1,2 -1,1 -1,8
2002 1,1 -1,4 -0,8 -1,7 -2,3 -1,8 -2,5
2003 -3,2 -5,4 -4,3 -5,3 -5,5 -5,5 -5,9
2004 -5,2 -7,5 -7,1 -7,3 -7,6 -7,3 -7,7
2005 1,6 -0,8 0,5 -0,5 -0,8 -0,4 -0,9
Jūlijs
2000 16,2 15,2 16,2 16,4 15,9 16 15,8
2001 20,1 19,8 20,8 20,9 21,1 21 20,8
2002 19,6 18,3 20,1 20,3 20,2 20,6 20,8
2003 19,9 19,3 20,3 20,6 19,7 19,8 19,7
2004 16,7 15,2 16,7 16,8 16,7 16,5 16,7
2005 19,3 18 18,8 19,1 18,4 18,6 19,1
Gada temperatūra
2000 9 7,5 8,6 8,1 7,7 8 7,8
2001 7,9 6,5 7,5 7,1 6,8 7 6,6
2002 8,7 7,1 8,3 7,7 7,2 7,5 7,6
2003 7,9 6,2 7,4 6,9 6,4 6,6 6,5
2004 7,9 6 7,5 6,8 6,5 6,7 6,5
2005 7,9 6,2 7,4 6,9 6,5 6,7 6,7
Nokrišņi pa gadiem, mm
2000 587 701 462 640 805 685 694
2001 851 945 656 739 773 734 728
2002 646 726 558 509 598 761 618
2003 728 613 551 523 655 668 646
2004 661 865 651 624 778 682 719
2005 752 642 649 527 701 861 783
Vidējais sniega segas biezums, cm
2000 7 4 3 9 16 15 14
2001 21 39 14 22 35 24 29
2002 13 29 13 16 31 21 17
2003 13 13 20 21 19 18
2004 11 16 21 25 29 29 37
2005 9 31 28 26 37 35 26
Lielākais augsnes sasaluma dziļums, cm
2000 10 22 14 23 28
2001 32 30 24 50 44
2002 31 42 55 58 62
2003 47 55 68 73 94
2004 30 23 11 29 29
2005 20 27 19 16 36

Piezīmes:

  • Līdz 2000. g. vidējais sniega segas biezums un lielākais augsnes sasaluma dziļums pie Klaipēdas bija novērots Vēžaičos.
  • Likvidējot agrometeoroloģiskos novērojumus, augsnes sasaluma dziļums no 2000. g. tiek mērīts meteoroloģisko staciju tuvumā.

Aizsargājamās teritorijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvā aizsargājamo teritoriju platība ir 9988 km², kas sastāda 15,3% no Lietuvas kopplatības.

Aizsargājamo teritoriju struktūra un platība:

  • 188 777 ha — Biosfēras poligoni
  • 177 994 ha — Liegumi
  • 436 922 ha — Reģionālie parki
  • 156 946 ha — Nacionālie parki
  • 37 250 ha — Rezervāti
  1. «Latvijas ģeogrāfiskais novietojums». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2020-11-03.