Pāriet uz saturu

Ljēža

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par provinci skatīt rakstu Ljēžas province.
Ljēža
Beļģijas pilsēta
Luik
Ljēža
Karogs: Ljēža
Karogs
Ģerbonis: Ljēža
Ģerbonis
Ljēža (Beļģija)
Ljēža
Ljēža
Koordinātas: 50°38′N 05°4′E / 50.633°N 5.067°E / 50.633; 5.067Koordinātas: 50°38′N 05°4′E / 50.633°N 5.067°E / 50.633; 5.067
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Valonija
Province Ljēža
Pirmo reizi minēta 558
Platība
 • Beļģijas pilsēta 69,39 km2
 • aglomerācija 1 879 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • Beļģijas pilsēta 195 278
 • blīvums 2 823,6/km²
 • aglomerācija 749 110
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 4000–4032
Mājaslapa www.liege.be
Ljēža Vikikrātuvē

Ljēža (franču: Liège, nīderlandiešu: Luik, vācu: Lüttich) ir pilsēta Beļģijas austrumos, Valonijas reģiona ziemeļaustrumos. Atrodas pie Māsas upes, netālu no Nīderlandes un Vācijas robežas. Ljēžas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 195 931 iedzīvotājiem 2013. gadā, tā ir ceturtā lielākā pilsēta Beļģijā.

Tiek uzskatīta par Valonijas svarīgāko kultūras un ekonomikas centru. Ekonomikā ir viens no Beļģijas tēraudrūpniecības centriem. Trešā lielākā upes osta Eiropā aiz Dīsburgas un Parīzes.

Perron - Ljēžas pilsētas simbols.

Rakstos Ljēža pirmoreiz minēta 558. gadā. Ap 705. gadu šeit tika nogalināts Sv. Lamberts, bet viņa pēctecis Svētais Huberts uzcēla šeit baziliku, dodams sākumu pilsētas izaugsmei. No 985. gada līdz 1794. gadam tā bija Ljēžas bīskapijas galvaspilsēta.

Viduslaikos Ljēža bija svarīgs intelektuālais centrs. Piemēram, Romas pāvests Klements VI XIV gadsimtā uzaicināja Ljēžas mūziķus uz savu galmu Aviņonā, ieviesdams polifoniju baznīcas mūzikā.

1345. gadā Ljēžas pilsoņi sacēlās pret bīskapu un uzvarēja to kaujā pie pilsētas. 1468. gadā pēc tam, kad pilsēta bija sacēlusies pret Burgundijas varu, to izpostīja Francijas karaļa Luija XI un Burgundijas hercoga Šarla I apvienotie spēki. Ljēža bija Svētās Romas impērijas sastāvā, tomēr Ljēžas bīskaps saglabāja lielu daļu no faktiskās varas. Ljēžas bīskapa faktiskā vara saglabājās arī pēc tam, kad 1477. gadā tā nokļuva Hābsburgu, bet 1555. gadā - Spānijas varā.

16. gadsimtā bīskapi bija no Bavārijas Vitelsbahu dzimtas, kuri bija arī Ķelnes bīskapi. Spānijas mantojuma karā Ljēžu ieņēma Džona Čērčila (Marlboro hercoga) spēki.

1794. gadā Ljēžu ieņēma revolucionārās Francijas karaspēks. Franču varas iestādes iedibināja antiklerikālu režīmu un nopostīja Sv.Lamberta katedrāli. 1815. gadā Vīnes kongress piešķīra Ljēžu Nīderlandei, tomēr 1830. gada Beļģijas revolūcijas rezultātā nodibinājās neatkarīgā Beļģijas valsts, kurā iekļāvās arī Ljēža. Pēc šī gada Ljēža strauji attīstījās par vienu no lielākajiem Eiropas tēraudrūpniecības centriem.

Pirmā pasaules kara laikā 1914. gada 4. augustā vācu karaspēks iebruka Beļģijā un, kaut arī Ljēžas garnizons sīvi pretojās, divpadsmit dienu laikā, izmantojot apšaudi ar haubicēm Lielā Berta, to ieņēma.

Otrā pasaules kara laikā vācieši šoreiz trīs dienu laikā atkal ieņēma pilsētu. 1944. gada septembrī ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc tam tā kļuva par vācu V-1 un V-2 mērķi. Uz pilsētu tika izšautas apmēram 1500 raķetes.

Pēckara gados Ljēžas tēraudrūpniecība piedzīvoja krīzi, 1961. gada janvārī neapmierinātie strādnieki izdemolēja Ljēžas dzelzceļa staciju.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ljēžā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Bevolking per gemeente op 1 januari 2022». Q12480.