Pāriet uz saturu

MKA-N

Vikipēdijas lapa


MKA-N № 1
МКА-Н № 1
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
IzgatavotājiDauria Aerospace, Karogs: Krievija Krievija
Bāzes platformaCubeSat 6U
Starts14.07.2017. 6:36:49 UTC
Starta vietaBaikonura 6/31 Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
NesējraķeteSojuz-2.1a / Fregat-M, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arKanopus-V-IK, NORSAT-1, NORSAT-2, Technosat, Corvus-BC 1, Corvus-BC 2, MKA-N № 2, CICERO-1, CICERO-2, CICERO-3, NanoACE, Iskra-MAI-85, Majak, Ecuador-UTE-UESOR, Flying Laptop, WNISAT-1R, Lemur-2 × 8, Flock-2K × 48
Aktivitātes beigas14.07.2017.
Masa11,7 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Slīpums~ 98°
Apogejs~ 600 km
Perigejs~ 600 km


MKA-N № 2
МКА-Н № 2
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
IzgatavotājiDauria Aerospace, Karogs: Krievija Krievija
Bāzes platformaCubeSat 6U
Starts14.07.2017. 6:36:49 UTC
Starta vietaBaikonura 6/31 Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
NesējraķeteSojuz-2.1a / Fregat-M, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arKanopus-V-IK, NORSAT-1, NORSAT-2, Technosat, Corvus-BC 1, Corvus-BC 2, MKA-N № 1, CICERO-1, CICERO-2, CICERO-3, NanoACE, Iskra-MAI-85, Majak, Ecuador-UTE-UESOR, Flying Laptop, WNISAT-1R, Lemur-2 × 8, Flock-2K × 48
Aktivitātes beigas14.07.2017.
Masa11,7 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Slīpums~ 98°
Apogejs~ 600 km
Perigejs~ 600 km

MKA-N № 1 un MKA-N № 2 (МКА-Н) bija Krievijas eksperimentāli Zemes tālizpētes pavadoņi. Tie tika zaudēti pēc starta 2017. gada 14. jūlijā. Kosmiskos aparātus izgatavoja uzņēmums Dauria Aerospace pēc valsts korporācijas Roskosmos pasūtījuma.

MKA-N tika izgatavoti CubeSat 6U formā ar masu 11,7 kg. Tiem ir multispektrālais attēlveidotājs ar izšķirtspēju 22 metru uz pikseli.

MKA-N № 1 un MKA-N № 2 startēja 2017. gada 14. jūlijā 6:36:49 UTC ar nesējraķeti Sojuz-FG / Fregat-M no Baikonuras kosmodroma. Tie kopā ar vēl 70 maziem pavadoņiem bija sekundārā krava pavadonim Kanopus-V-IK.

Pēc Kanopus-V-IK atdalīšanas no dzinējbloka, Fregat-M veica vairākus manevrus, lai ievadītu pārējos pavadoņus tiem paredzētajās orbītās. Pēc pavadoņu atdalīšanas ar 12 kosmiskajiem aparātiem neizdevās nodibināt sakarus. Arī ar abiem MKA-N neizdevās nodibināt sakarus Pavadoņu īpašniekiem radās aizdomas, ka to nogādāšanā orbītā gadījusies kāda kļūme. Par startu atbildīgais Roskosmos vairākkārt noliedza savu vainu, apgalvojot, ka raķete darbojusies nevainojami, un pavadoņu iespējamās kļūmes nav saistītas ar palaišanas operatoru.[1]

ASV uzņēmumam Astro Digital, kas bija zaudējis pavadoņus Corvus-BC 1 (Landmapper-BC1), Corvus-BC 2 (Landmapper-BC2), izdevās iegūt raķetes palaišanas telemetrijas datus. No tiem tika secināts, ka vienā no Fregat-M dzinējiem bija radusies hidrazīna noplūde, kas uzliesmoja pēc cita dzinēja ieslēgšanas. Rezultātā kosmiskie aparāti guva bojājumus.[1] Krievijas komanda, kas izgatavoja Majak, pirms tam jau paziņoja, ka visticamāk, pavadonis sabojājās, kad uz tā nokļuva hidrazīna sadalīšanās produkti no viena vai vairākiem Fregat mazās vilces dzinējiem.[1][2]

Lai gan Roskosmos atzina, ka dzinējblokam Fregat bija radusies problēma ar dzinēju, bet tas noticis pēc tam, kad brīvā lidojum palaisti abi MKA-N, un tie atradušies 1,5 km attālumā no Fregat. Roskosmos uzskatīja, ka MKA-N № 1 un MKA-N № 2 tika veiksmīgi palaisti orbītā, bet kļūme ir pašos kosmiskajos aparātos, tāpēc no Dauria Aerospace pieprasīja atmaksāt pavadoņu izgatavošanai piešķirtos 290 miljonus rubļu. Dauria uzskatīja, ka noplūde no Fregat sākusies vēl tad, ka pie tā bija pievienoti MKA-N, tādējādi pavadoņus ietekmējis ārējs faktors.[3]

2019. gada augustā Maskavas arbitrāžas tiesa pieņēma lēmumu no Dauria Aerospace piedzīt 274 miljonus rubļu, ko iepriekš Rosmos bija piešķīris divu mazo pavadoņu izgatavošanai.[4]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]