Pāriet uz saturu

Mazais gulbis

Vikipēdijas lapa
Mazais gulbis
Cygnus columbianus (Ord, 1815)
Pieaudzis mazais gulbis
Pieaudzis mazais gulbis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaZosu apakšdzimta (Anserinae)
ĢintsGulbji (Cygnus)
SugaMazais gulbis (C. columbianus)
Mazais gulbis Vikikrātuvē

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga. Ligzdo visā ziemeļu puslodes tundras zonā, ziemot pārvietojas uz jūru piekrastēm dienvidos. Divas pasugas, kas dažkārt tiek uzskatītas par atsevišķām sugām: C. c. bewickii Eirāzijā un C. c. columbianus Ziemeļamerikā.

Mazie gulbji Latvijā ir parasti caurceļotāji

Pasuga C. c. bewickii sastopama Eirāzijas ziemeļos, tundrā un vietumis mežatundrā uz austrumiem no Kolas pussalas līdz Čukču pussalai. Pasuga C. c. columbianus ligzdo Ziemeļamerikas tundras zonā no Aļaskas līdz Bafina salai. Eirāzijas putni ziemo Rietumeiropā, dienvidos no Kaspijas jūras, kā arī Ķīnas austrumos, Korejā un Japānā[1], savukārt Ziemeļamerikas — gar Klusā un Atlantijas okeānu piekrastēm uz dienvidiem līdz attiecīgi Kalifornijai un Floridai.

Mazais gulbis Latvijā ir parasta caurceļojoša suga, taču sastopama mazākā skaitā nekā ziemeļu gulbis. Vientuļi īpatņi reizēm sastopami vasarā, ziemo reti.[2] Migrācijas laikā tas bieži novērojams kopā ar ziemeļu gulbjiem.[3] Latvijā ir novērojams Eirāzijas mazais gulbis (Cygnus columbianus bewickii).

Dzeltenais laukums knābim var būt gan lielāks, gan mazāks

Mazais gulbis ir mazākais no ziemeļu puslodē sastopamajiem gulbjiem. Tā garums ir 115—127 cm, spārnu plētums 180—211 cm,[4] svars 3,4—9,6 kg. Pieauguša putna apspalvojums ir koši balts, kājas melnas. Knābis pārsvarā ir melns, tikai pie pamatnes dzeltens, atkarībā no pasugas dzeltenais laukums ir lielāks vai mazāks. Katram indivīdam ir savs, neatkārtojams knābja zīmējums, pēc kā var atšķirt gulbi no gulbja. Knābja mutes līnija ir iekontūrēta laša sārtā krāsā. Acis tumši brūnas.[5] No pārējām Latvijā sastopamajām gulbju sugām visvienkāršāk atšķirams pēc izmēra, knābja krāsas un knābja zīmējuma.

Jauno putnu apspalvojumā ir sajauktas baltas spalvas ar gaiši pelēkām. Visbiežāk pelēkās spalvas ir uz galvas un kakla mugurpuses. Tomēr kopumā jau pirmās vasaras apspalvojums ir samērā balts. Pilnīgi balti tie kļūst otrā ziemā. Knābji jaunajiem putniem ir melni ar lielu, sārtu laukumu, reizēm puse knābja ir sārta. Arī kājas ir melnas ar rozīgu toni. Mazuļi ir klāti ar sudrabaini pelēkām pūkām uz muguras, bet to pavēderes ir baltas.[5]

Eirāzijas pasuga (C. c. bewickii) ir mazāka augumā nekā Ziemeļamerikas pasuga (C. c. columbianus). Eirāzijas mazajiem gulbjiem knābis ir dzeltenāks, Ziemeļamerikas pasugai tas ir gandrīz melns ar ļoti nelielu dzeltenu laukumiņu pamatnē.[5]

Mazais gulbis barojas, pabāžot galvu un kaklu zem ūdens, dziļākās vietās tas paceļ ķermeni vertikāli uz augšu, lai spētu sasniegt kādu ūdensaugu

Ligzdošanas laikā mazais gulbis ir ļoti agresīvs un uzbrūk jebkuram dzīvniekam, kas šķērso tā ligzdas teritoriju. Pārējā laikā tas ir miermīlīgs un cēls.[5] Veselīgiem, pieaugušiem mazajiem gulbjiem ir maz ienaidnieku. Perējošām mātītēm var uzbrukt lapsas un plēsīgie putni, bet kopumā plēsēji cenšas aizbiedēt mātīti, lai nozagtu olas vai nomedītu mazuļus. Tomēr to nav tik viegli izdarīt.

Vecākais zināmais mazais gulbis nodzīvoja 25 gadus, bet vidēji tie dzīvo 10 gadus.[6]

Vasarās mazie gulbji pamatā barojas ar ūdensaugiem. Tie pabāž galvu un kaklu zem ūdens, paši iegremdējoties tikai līdz pusei, tāpat kā to dara peldpīles. Tie barojas arī uz sauszemes, pļavās un tīrumos. Rudenī pēc salnām mazie gulbji barojas lauksaimniecības zemēs, uzlasot graudus, vai pat kartupeļus. Tie pamatā barojas dienā.[5]

Jaunie gulbji paliek kopā ar vecākiem pirmo migrācijas sezonu

Mazie gulbji pārojas vēlā pavasarī, pēc tam, kad ir atgriezušies ligzdošanas vietās. Tāpat kā citi gulbji tie veido monogāmus pārus uz mūžu. Jauns partneris tiek meklēts, ja viens no pāra iet bojā. Reizēm, ja viens no pāra mirst, tad otrs neveido pāri vairākus gadus vai paliek "atraitnis" uz mūžu. Ligzdošana sākas maija beigās. Pāris kopīgi būvē lielu ligzdu no dažādiem augiem uz kāda paaugstinājuma krastmalā. Pēc tam diezgan liela teritorija ap ligzdu tiek agresīvi apsargāta. Ja tuvumā parādās kāds nevēlams traucētājs, tēviņš brīdinot par to skaļi paziņo mātītei. Dējumā ir 2—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 29—30 dienas Eirāzijas pasugai, 30—32 dienas Ziemeļamerikas pasugai. Tā kā mazie gulbji ligzdo tālu ziemeļos, kur vasara ir īsa, tad mazuļi izaug ātrāk kā citu sugu gulbjiem. Pieauguša putna apspalvojums Ziemeļamerikas pasugai izaug pēc 60—75 dienām, kas ir divas reizes ātrāk kā paugurknābja gulbim, bet Eirāzijas pasugas mazuļi ir rekordisti ātraugšanā, tiem apspalvojums izaug pēc 40—45 dienām. Jaunie putni paliek kopā ar vecākiem visu pirmo migrācijas sezonu. Dzimumbriedumu tie sasniedz 3—4 gadu vecumā.[6]

Kopējā sugas populācija tiek vērtēta kā vismaz 300 000 īpatņu liela un šobrīd tā nav būtiski apdraudēta.[7]

  1. del Hoyo J., Elliot A., Sargatal J. (1992): Handbook of the Birds of the World. Vol. 1. Ostrich to Ducks. Lynx Edicions, Barcelona.
  2. «Mazais gulbis». Latvijas putni. 2009-10-6. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-26. Skatīts: 2009-10-07.
  3. Putni Gulbenes novadā: Mazais gulbis[novecojusi saite]
  4. Snow D.W., Perrins C.M. (1998): The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Madge, Steve & Burn, Hilary (1987): Wildfowl: an identification guide to the ducks, geese and swans of the world. Christopher Helm, London. ISBN 0-7470-2201-1
  6. 6,0 6,1 Carboneras, Carles (1992): 16. Tundra Swan. In: del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (eds.): Handbook of Birds of the World (Volume 1: Ostrich to Ducks): 579, plate 40. Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-87334-10-5
  7. «Cygnus columbianus». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2009-10-6.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]