Pāriet uz saturu

Meistars un Margarita (seriāls)

Vikipēdijas lapa
"Meistars un Margarita"
Oriģinālvalodā Мастер и Маргарита
Žanrs drāma, fantastika, mistika, satīra
Veidotājs (-i) Vladimirs Bortko
Scenāristi Vladimirs Bortko
Režisors Vladimirs Bortko
Lomās
Komponists (-i) Igors Korņeļuks
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Valoda(s) krievu
Sezonu skaits 1
Sēriju skaits 10
Izstrāde
Producents
  • Antons Zlatopoļskis
  • Valērijs Todorovskis
  • Vladimirs Bortko
Redaktors Leda Semjonova
Kinematogrāfs Valērijs Milgauts
Sērijas garums 44—53 minūtes
Kompānija
  • 2-Б-2 Интертейнмент
  • Централ Партнершип
  • Телеканал «Россия
Translācija
TV kanāls Rossija
Translācijas periods 2005. gada 19. decembrī — 2005. gada 29. decembrī
Statuss pabeigts

"Meistars un Margarita" (krievu: Мастер и Маргарита) ir 2005. gada Krievijas televīzijas seriāls, kura autors, režisors un scenārists ir Vladimirs Bortko. Seriāla sižets veidots pēc Mihaila Blugakova tāda paša nosaukuma romāna. Tā pirmizrāde notika 2005. gada 19. decembrī televīzijas kanālā Rossija.

Moto: "Manuskripti nedeg!".

Tapšanas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis bija Vladimira Bortko otrais mēģinājums ekranizēt Bulgakova romānu. 2000. gadā viņu jau aicināja ekranizēt romānu NTV kanāla studijā Kino-Most, tomēr pēdējā brīdī studijai neizdevās vienoties ar Sergeju Šilovski, Bulgakova sievas Jeļenas mazdēlu, kurš pasludināja sevi par autortiesību īpašnieku. 2005. gadā kanālam Rossija izdevās panākt vienošanu ar Šilovski.

1930. gadu ainas filmēja Sanktpēterburgā, bet Bībeles ainas — Bulgārijā un Krimā. Neskatoties uz sākotnēji pausto kritiku, ka televīzijas seriālā nebūs iespējams attēlot romāna daudzslāņaino stāstījumu, kā arī tā sociālpolitisko un metafizisko tēmu sarežģītību, seriāls kļuva par vienu no veiksmīgākiem seriāliem Krievijas televīzijā.[1]

Seriālam ir trīs sižeta līnijas:

  • Pirmā no tām ir satīra par Padomju Savienību, kad pie varas bija Josifs Staļins. Darbība notiek 1930. gadu Maskavā, kad tur ierodas Sātans kopā ar savu svītu, lai rīkotu ikgadējo Pavasara pilnmēness balli.
  • Otrās sižeta līnijas darbība notiek Jeruzalemē, tā stāsta par prefekta Poncija Pilāta rīcībām Jēzus krustā sišanas laikā, kā arī pirms un pēc tās.
  • Trešā sižeta līnija stāsta par Margaritu un viņas mīļoto, vārdā nenosaukto rakstnieku Meistaru, kurš sarakstīja reliģisku romānu par Ponciju Pilātu, kas ateistiskajā Padomju Savienībā bija tabuēts temats.
  1. Борис Макаренко. «Время Мастра». Politcom, 2005. gada 27. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]