Pāriet uz saturu

Palapsenes

Vikipēdijas lapa
Palapsenes
Eumeninae
Podnieklapsene (Eumenes coarctatus)
Podnieklapsene (Eumenes coarctatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaPlēvspārņi (Hymenoptera)
ApakškārtaIežmauglapsenes (Apocrita)
VirsdzimtaLapseņu virsdzimta (Vespoidea)
DzimtaLapsenes (Vespidea)
ApakšdzimtaPalapsenes (Eumeninae)
Palapsenes Vikikrātuvē

Palapsenes jeb podnieklapsenes,[1] arī vientuļās lapsenes (Eumeninae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta.[2] Vēl nesenā pagātnē tās tika izdalītas pastāvīgā dzimtā Eumenidae. Palapsenes ir vientuļnieces, kas nedzīvo kopā ar savas sugas īpatņiem.

Palapseņu apakšdzimta ir lielākā lapseņu dzimtā, tai ir vairāk kā 200 ģintis un neskaitāmas sugas.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Palapsenes ligzda

Lielākā daļa palapseņu ir melnas vai brūnas ar koši dzeltenām, baltām, oranžām vai sarkanām šķērssvītrām. Tropu palapsenām tumšajam fonam var būt koši zils vai zaļš, metālisks spīdums. Palapsenes var labi atšķirt no citām lapsenēm, jo tām ir garš un ļoti tievs viduklis.[3]

Lai arī visas palapsenes barojas ar ziedu nektāru, tās ir plēsoņas, jo, lai pabarotu savus kāpurus, tās medī citus kukaiņus vai to kāpurus. Palapsenes ļoti reti iedzeļ cilvēkam, bet, ja iedzeļ, tad koduma vietā veidojas uzpampums tāpat kā no bites dzēliena.[3]

Palapsenes ligzdu veidošanā ir ļoti atšķirīgas. Ir sugas, kas lieto jau esošas spraugas, piemēram, vaboļu izgrauztus tuneļus koka mizā vai caurumus, ko kokā ir atstājusi kāda nagla vai skrūve. Dažas šīs dzimtas sugas būvē ligzdu pašas, tas var būt tunelis zem zemes vai no mālu daļiņām uzbūvēta neliela ligzda virszemē, kas atrodama uz augiem, akmeņiem vai mūra. Virszemes ligzda atgādina māla podu. Ligzdā var būt tikai viena šūna vai vairākas šūnas. Visbiežāk ligzdas būvēšanai tiek lietoti mālaini dubļi, kas sajaukti ar ūdeni vai arī tiek sakošļātas augu lapas.

Latvijā plaši izplatītā Eumenes pedunculatus ligzda ir rieksta lielumā. Kāpuru barībai mātīte sagādā tauriņu, zāģlapseņu vai vaboļu kāpurus, kurus ar dzeloņa dūrienu paralizē. Kāpurs tiek ievietots ligzdas šūnā, kurā pirms tam ir iedēta viena ola. Ir sugas, kas olu izdēj pēdējo, tad tā ir piestiprināta pie aizvākotās šūnas vāka. Ola atrodas piestiprināta pie šūnas augšējās sienas, jo, kad palapsenes kāpurs izšķiļas no olas, tas krīt lejup uz mātes atstātās barības. Kāpurs iekūņojas pēc dažām nedēļām. Dažādām sugām attīstības laiks no olas līdz pieaugušai palapsenei ir atšķirīgs. Tas var būt gan dažas nedēļas, gan gads.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]