Panislāmisms

Panislāmisms (arābu: الوحدة الإسلامية, no sengrieķu: πᾶν — 'viss' un arābu: إسلام — 'islāms') ir politiska un reliģiska kustība visas musulmaņu pasaules apvienošanai vienā kopīgā valstī (parasti — kalifātā).

Atšķirībā no džihādisma, kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu islāma varu un iznīcinātu "neticīgos", panislāmisms tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp musulmaņu tautām.

Panislāmisms radās 19. gadsimtā Osmaņu impērijas panīkumā, Rietumu koloniālajām lielvalstīm dominējot musulmaņu valstīs. Šo kustību iedvesmoja islāma zinātnieki un intelektuāļi, kuri aicināja uz musulmaņu vienotību, lai stātos pretī ārējiem draudiem un atdzīvinātu islāma civilizāciju.

Panislāmisms 20. gadsimtā piedzīvoja vairākus popularitātes viļņus, īpaši laikā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma un daudzu musulmaņu valstu neatkarības iegūšanas. Islāma sadarbības organizācijas izveide 1969. gadā bija svarīgs solis ceļā uz panislāmisma institucionalizāciju.

Mūsdienu kontekstā panislāmisms bieži tiek saistīts ar islāma atdzimšanas un politiskā islāma kustībām. Tas izpaužas kā aicinājumi stiprināt islāma kopību, musulmaņu valstu sadarbību un atbalsts islāma politiskajām organizācijām.

• Panarābisms

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)