Pāriet uz saturu

Sergeja Kirova salas

Vikipēdijas lapa
Sergeja Kirova salas
острова Сергея Кирова
Sergeja Kirova salas (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas (Krasnojarskas novads)
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas (Krievija)
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas (Arktika)
Sergeja Kirova salas
Sergeja Kirova salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Karas jūra
Koordinātas 77°36′N 91°55′E / 77.600°N 91.917°E / 77.600; 91.917Koordinātas: 77°36′N 91°55′E / 77.600°N 91.917°E / 77.600; 91.917
Salu skaits 8
Platība 280 km²
Augstākais kalns 57 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Sergeja Kirova salas Vikikrātuvē

Sergeja Kirova salas (krievu: острова Сергея Кирова) ir Krievijai piederoša neapdzīvotu salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Salas izvietojušās Karas jūras austrumos uz ziemeļiem no Taimiras pussalas. Arhipelāgā ietilpst astoņas salas, lielākā no kurām ir Isačenko sala, kurā atrodas arī arhipelāga augstākais punkts 57 m vjl.[1] Citas arhipelāga salas ir Složnija, Sredņija, Severnija, Južnija, Dopolņiteļnija, Zabitija un atstatus ziemeļaustrumos esošā Kirova sala.

Sala atrodas arktiskās tundras dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas. Arhipelāgs ietilps Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[2]

Salas 1930. gadā atklāja ekspedīcija ar ledlauzi Sedov. 1934. gadā tās apmeklēja ekspedīcija ar ledlauzi Jermak un nodēvēja par godu nesen nogalinātajam padomju funkcionāram Sergejam Kirovam.[3]

1953. gadā salā tika ierīkota Isačenko polārstacija, kas darbojās līdz 1994. gadam.[4]

  1. «Острова на политческой карте мира». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. novembrī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
  2. «Большой Арктический государственный природный заповедник». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 14. janvārī.
  3. «ТОПОНИМИКА МОРЕЙ СОВЕТСКОЙ АРКТИКИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 23. janvārī.
  4. «Исаченко, остров, МГ-2». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 23. janvārī.