Telši

Telši
Pilsēta
Telšiai
Telšu centrs
Karogs Ģerbonis
Telši
Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E / 55.98611; 22.25278Koordinātas: 55°59′10″N 22°15′10″E / 55.98611°N 22.25278°E / 55.98611; 22.25278
Valsts	Lietuva
Apriņķis	Telšu apriņķis
Pilsētas tiesības	1791
Platība
• Kopējā	23,14 km2
Augstums	128 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	22 261
• blīvums	953,7/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.telsiai.lt/
Telši Vikikrātuvē

Telši (lietuviešu: Telšiai, žemaišu: Telšē, poļu: Telsze) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

No pilsētas rūpniecības uzņēmumiem pazīstama ir piena pārstrādes kompānija "Žemaitijos pienas". Pilsētā atrodas Žemaitijas muzejs "Alka" ar etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nodaļu pilsētas dienvidos. Telšos atrodas Žemaites Drāmas teātris.

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Telšu apriņķis atradās Cekļa zemē Kursas dienvidos. Telšes upe (Talsa) pirmo reizi pieminēta Vācu ordeņa hronikā 1317. gadā, bet 1398. gada Saliņas līgumā par Žemaitijas fogtejas pakļaušanu Vācu ordenim pieminēta apdzīvota vieta Talsa. Ilgajās cīņās starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni šī strīdus teritorija bija pilnīgi izpostīta. Pēc Melnas līguma parakstīšanas 1426. gadā Telši nokļuva Žemaitijas kunigaitijas sastāvā.

1527. gadā parādījās norādes par Telšiem kā pagasta centru, kurā 1536. gadā uzcēla katoļu baznīcu un 1624. gadā bernardīniešu ordeņa klosteri. 1740. gadā atvēra katoļu priesteru semināru. Tagadējā Svētā Padujas Antonijas katedrāle pakalnā uzcelta 1765. gadā. 1791. gadā Telšu miestam piešķīra Magdeburgas tiesības un savu ģerboni, 1793. gadā atvēra pirmo pilsētas skolu. Līdz Pirmajam pasaules karam lielākā daļa Telšu iedzīvotāju bija ebreji, 1875. gadā Telšos nodibināja ebreju reliģisko skolu (Yeshivat Telz).

Otrā pasaules kara laikā pēc Lietuvas okupācijas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta specvienība naktī uz 1941. gada 25. jūniju Raiņu mežā pie Telšiem nošāva 76 lietuviešu politiskos ieslodzītos, šī masu slepkavība pazīstama kā Raiņu slaktiņš (lietuviešu: Rainių žudynės). Savukārt nacisti iznīcināja gandrīz visus Telšos palikušos ebrejus.

Telšos dzimuši Polijas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz, 1865—1922) un Lietuvas prezidents Rolands Pakss (Rolandas Paksas, 1956), dziedātāja Jurga Šeduikīte (Jurga Šeduikytė, 1980), bibliofils Vilfrids Mihails Voiničs (Wilfrid Michael Voynich, 1865—1930).

• FC Džiugas Telšiai
• Centrālais stadions.

• Telšu portāls
• Žemaitijos pienas
• Žemaitijas muzejs "Alka" Arhivēts 2013. gada 15. janvārī, Wayback Machine vietnē.
• FK MASTIS-Telšu futbola klubs
• OK Telsiai — Telšu orietēšanās klubs

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Telši

s d l Lietuvas pilsētas Apriņķu centri Alīta Kauņa Klaipēda Marijampole Panevēža Šauļi Tauraģe Telši Utena Viļņa Pašvaldību centri Anīkšči Birštona Birži Druskininki Elektrēni Gargždi Ignalina Jonava Jonišķi Jurbarka Kaišadore Kalvarija Kazlu Rūda Kretinga Kupišķi Ķēdaiņi Ķelme Lazdiji Mažeiķi Molēti Naujoji Akmene Neringa Paģēģi Pakroja Palanga Pasvale Pluņģe Prieni Radvilišķi Raseiņi Rietava Rokišķi Skoda Šaķi Šaļčininki Šilale Šilute Širvintas Švenčoņi Traķi Ukmerģe Varēna Vilkavišķi Visagina Zarasi Citas pilsētas Akmene Arjogala Baltoji Voķe Daugi Dūkšta Dusetas Eišišķes Ežerēle Garļava Ģelgaudišķi Griģišķes Jiezna Jonišķēle Kavarska Ķībarti Kudirkas Naumieste Kuršēni Lentvare Linkuva Nemenčine Obeļi Pabrade Pandēle Panemune Priekule Ramīgala Rūdišķes Salanti Seda Simna Skaudvile Smalininki Subačus Šeduva Švenčonēļi Tītuvēni Troškūni Užvente Vabalninka Varņi Veisieji Venta Viekšņi Vieve Vilkija Virbale Žagare Žiežmari

1. ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.