Pāriet uz saturu

Žans Perēns

Vikipēdijas lapa
Žans Perēns
Jean Perrin
Žans Perēns 1926. gadā
Žans Perēns 1926. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 30. septembrī
Valsts karogs: Francija Lille, Francija
Miris 1942. gada 17. aprīlī (71 gads)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Tautība Francūzis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika, fizikālķīmija
Darba vietas Parīzes universitāte
Alma mater Parīzes Augstākā normālskola
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1926)

Žans Batists Perēns (franču: Jean Baptiste Perrin; dzimis 1870. gada 30. septembrī, miris 1942. gada 17. aprīlī) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis. 1926. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par vielas diskrētās struktūras pētījumiem un nogulsnēšanās līdzsvara parādības atklāšanu.[1] Ir darbi molekulārajā fizikā, atomfizikā un radioaktivitātē.[2]

1894. gadā absolvējis Parīzes Augstāko normālskolu (École Normale Supérieure).[2] 1897. gadā ieguvis PhD grādu. 1910. gadā kļuvis par profesoru Parīzes universitātē, šo amatu saglabājis līdz 1940. gadam, kad Otrajā pasaules karā Vācija okupēja Franciju.[2]

1895. gadā Perēns pierādīja, ka katodstari ir negatīvi lādētu daļiņu plūsma.[2] Vēl ir pierādījis Einšteina—Smoluhovska teorijas pareizību, kā arī pierādījis to, ka eksistē molekulas.[2] To paveicis, izdarot Brauna kustības eksperimentālus pētījumus.[2] 1926. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par vielas diskrētās struktūras pētīšanu.

Otrā pasaules kara laikā pārbēdzis uz ASV, kur arī miris 1942. gadā. Viņa mirstīgās atliekas pēc kara tika nosūtītas atpakaļ uz dzimteni.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Džeimss Franks
Gustavs Hercs
Nobela prēmija fizikā
1926
Pēctecis:
Arturs Komptons
Čārlzs Vilsons